Translate

trešdiena, 2008. gada 9. jūlijs

Ķirši. vēja pieskāriens manām asarām.


Šodien nogruzījos. Jā , es zinu, ka vēlējos sākt jaunu dzīvi un būt laimīga. UN es patiesībā to sev kaut kādā ziņā apsolīju. Bet šodien viss pavēršās nedaudz savādāk. Es vēlējos, lai man pasaka ka esmu nozīmīga, apķer un samīļo, bet tā vietaa es saņēmu baltu lapiņu ar uzrakstu - BUBULI, PASAMAIDI. Viņa nepazinās, cik svarīga man viņa ir. Patiešām. Viņai visi cilwēki ir vienlīdz svarīgi. Varbūt no viņas viedokļa tas ir labi, bet no man točna tas nav labi.

Forš, ka Hanss uzmundrināja ar savu joku par Lesbietēm, tas patiešām bija smieklīgi, jo es iekritu :D Ibioma. :D

....Ir jau labi, ka vismaz par mani parupējas ar šo mīlīgo kartiņu, bet vienalga. Tajā brīdī man katrs vāds, ko pasak šķita anomālīgi svarīgs. Dažreiz cilvēki to nesaprot, jo viņiem nav dota iespēja lasīt domās. Bet ir jābūt kaut kādām sajūtām, lai spētu uzminēt. Es laikam kļūdos. es cenšos būt laba. Acīmredzot man tas nesanāk. Mani ir viegli ietekmēt un cilvēki, kuri zina manu vājo punktu, paspēlējas ar manām jūtām. Es cenšos būt stipra un .. paraudāt vēlāk. Bet tas jau nemaina būtību.

Runājot par manu traumu kājai.. nepārriet.. sāpes dažreiz ir tik nenormāli, reti riebīgas, ka gribas paņemt motorzāģi un vienkārši nogriezt. Dažbŗiid tas šķiet vieglākais variants. Jap, es jūtos, kā nepilnvērtiga krople. Taču ikdienas visiem sludinu, ka ir jāpriecājas par to, kas ir, nevis jābēdājas un jāžēlojas par to, kas nav. Nezinu, kur esmu to izrāwusi, bet man tas patīk. Ir daudzas lietas, ko cilvēki nespēj novērtēt. ;/

Es tagad 12:51 sew novēlu - ESI TACH BEIDZOT LAIMĪGA! :)

Nav komentāru: