Translate

piektdiena, 2009. gada 2. janvāris

Tēja ar citronu. Filma - šokolāde.


Mocos šeit. Pārmocījusies ar sakarsušiem pirkstiem un nogurušām acīm. Nespējot izdvest kaut ko lirisku un baudāmu. Sapuveņu trulums un nodiluši vārdi. Bezpersonisks vienaldzīgums un apnikušas sveces liesmu spožums. Jaunais gads - 2009. Vai ar šādu optimismu es aizvadīšu arī devīto? Sasodīti labs jautājums, neizprotošā veldzē radīta atbilde. Vēlme nosegt pelēkās dzīves drānas ar smaržīgāku smaržu un taustāmāku tausti. Varbūt arī dzirdāmāku dzirdi. Iespējams, arī ar citiem vārdiem un domu graudiem, kuriem līdz šim nav bijusi pozitīvisks raksturs. Katrs teikums kā mokoša sajūtas meklēšana pēc punkta. Nenobeigta sajūta, bet nobeigts vārdu salikums. Geji ar ačgārnu gaitu, vai vismaz pēc tādiem izskatās. Lesbietes ar pārliecinošu nostāju pret veču uzstājību un valdonisku patriarhismu. Un tā varētu turpināt, līdz rītam, vai nākošajam gadam. Bez izmaiņām, bez nozīmes. Laikam, jau tas nozīmē, ka par to nevajadzētu lieki spriedelēt, jo visiem jau tāpat tas ir skaidrs un saprotams. Dažkārt jau tā kā vajadzētu parunāt par vienkāršām lietām, bet kādas tad tās ir? Runā, ka vienkāršais ir tas skaistais. Neskatoties uz to, mākslīgums tāpat ir topa virsotnē, ļautiņi. Nepārprotami, jo arī es esmu aizdomājusies par mākslīgo skropstu pieaudzēšanu ar swarovski kristāliņiem.

Labi, lai nu tā arī paliek. Tāpat jau es labi zinu, un arī Tu zini, ka šitie stāstiņi vecumdienās būs neinteresantāki par tiem, kuros apstāstīti piedzīvojumi ar visas izcelsmes gara pastprinātājiem. Esmu slima? Nēē, es vienkārši gribu kaut ko mainīt. Kaut nedaudz citādāk.

Danke.

Nav komentāru: