Translate

svētdiena, 2009. gada 26. jūlijs

As I entered the room he was laid there in bed, in my bed.

Daudzoslošas pēdējā brīža sajūtas. Balle ar iespēju izlādēties, netīrs dzīvoklis un bezspēcības augstākā pakāpē ietīts saules stars ķermeņa kokonā. Punktuālas, regulāras iedzeršanas ar volejbolu komplektā. Vīrišķība un milzumdaudz morālās dvēseles kritizējums.
Iemācīties dzīvot ir pirmais mērķis. Nebeigt sapņot pie Roberta Pattinsona aizsmakušās balss tembra dziedājumiem ir otrais. Un vēl daudz, kas neliek man mieru..
Uz soliņa noliekta galva, koku lapu skaitīšana. Bezprincipiāls līderisms citu acīs liek justies kā amputētam loceklim suņa zobos. Ņirdziet, ņirdziet tad, kad es zināšu, kas esmu un kāpēc, sagraušu morāli arī tos, kuri darījuši pāri ar savu mēslu čupu smadzeņu izvirdumiem pār manu necilo dvēseli.

Neaizmirstami ir pieminēt savu pirmo jumtu. Avārija. Nožēlojama paskata indivīdi. Un kāpēc es tur? Tikai tamdēļ, ka nesargāju savu dvēseli un ļauju tai plūst pār mani un nemāku apstādināt šo plūsmu, kura ir tik fakin' kaislīga, automašīnu mīkstajos sēdekļos. Ar vienkāršu pieradumu pie grādīgām lietām, kuras patiesībā vairāk nav manas dzīves savstādaļa. Gribu jaunu atkarību.
Varbūt, man jau tāda ir?

Nav komentāru: