Klausoties mīlas dziesmas, kuru saturs aprobežojas ar nelaimīgu mīlestību, es ar sāpošu sirdi vai varbūt beigtu nervu, sēžu uz balkona un domāju par problēmu izbeigšanu citādā, taču ierastā veidā. Kad jau sariesusies it kā pēdējā asariņa, ienāk kāds un sasmīdina, tādejādi radot krasu garastāvokļa maiņu. Man tas nepatīk. Gribu būt vai nu ekstra bēdīga, vai nu superpriecīga. Vandoties pa dzīvi vidējā stāvoklī var sajukt iekšējie emocionālie spēki. Respektīvi, nervu sistēma. Un jā, iespējams, ka tas ir smieklīgi, bet man 18 gadus vecai jaunietei, vai arī kā škiciņš saka - ātraudzei ir jādzer ikdienas Adaptola deva. Palasot šī medikamenta lietošanas instrukciju, iestājas zināma krīze, jo, lai sasniegtu mieru man jālieto preperāti kā sagrabējušai omītei, tas jau kļust vairāk kā biedējoši. Vai tiešām mana nervu sistēma ir tā sabeigta, ka vajadzīgas zāles, lai apturētu šos impulsus, kuri rada diskomfortu, jo tas patiešām ir nepatīkami, ja visu laiku sāp. Cenšos ar domu spēku apturēt šīs it kā impulsīvās sāpes, taču nesanāk, tāpēc talkā nāk Coxstral deva. Un tad paliek labāk, jo sajūtu rada tveice reibonī. Man šķiet, ka jau tagad spēju nosaukt 20 pretsāpju preperātus, kamēr citu farmaceita spējas aprobežojas ar Ibumetin.
Ko nu es par sevi vien.. pasak Tu ar kaut ko. :D
Ko nu es par sevi vien.. pasak Tu ar kaut ko. :D
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru