KOLEKCIONĒŠANA

man sāp

2012-02-18T16:12:00.003+03:00

Šovakar, spītīga degsme pastaigās sauca. Dzelzs važās iesprostoti sapņi vēlējās ārā spraukties.

Mitruma pilītes gatavojās slāpes remdēt. Alus putas un lētais vīns šļakstēja uz visām pusēm. Cilvēku sejās, matos un apstājās līdz ar brīdi, kad ķermenis ielaida sevī dvašu. Acis vairs nešaudījās uz visām pusēm, ne arī uz pielietajiem cilvēku matiem. Tikai smiekli it visur šķīda. Smējāmies par rozā truša kostīmā tērpušos bārdaini, par piedzērušos sniegbaltīti aiz bāra letes un kovboju ar saules brillēm. Visi tērpušies karnevāla noskaņā, tikai mēs ne, jo mūsu acis aizēno degvīna smārds, bet seju klāj alus bārda putas.

Tavi platie pleci un muskuļotās rokas mani nospiež, un maziņai liek justies. Tomēr, tikai amerikāņu filmās visiem beigas zināmas un parasti, tās ir laimīgas. Mūsu starpā ir aizliegumi, sāpes, nespēja un bailes. Kaislei ir grūti cīnīties pret visiem šiem grūtumiem, no kuriem tā arī nekad vaļā netiekam.

Man sāp.

LV

2012-01-16T22:36:00.003+03:00

Aiz loga, baltajos laukos vijainie koku zari zīmēja savas ēnas. Sakrustojuši zarus, tie veidoja dzīves līnijas. Tāds svaigums plūda no maniem plašumiem, tā it kā tie žēlabaini kliegtu: ''Paliec vēl mazliet, neaizej!''

Iekštelpās, manās mājās, Ziemassvētku egle arī uzrunāja. Viņa tik smaržīga kā pop dīva, dēva stingrus mājienus, ka mājas nav tikai mūra sienas vai izpelējis jumts. Tā ir sajūtu deva, narkotiska atkarība, labākais pārdzīvojums, tie paši skati - tomēr nekad neapnīkoši.

Mana gulta, pavisam parasta un cieta kā akmens teica: ''Tu tikai ar mani vari veidot sapņu kaisli, tikai te.''

Un draugi, ar spriedzi raisošajiem dzērieniem un cigāriem dīvaini skatījās un domāja, kāpēc gan es laužu savas kājas svešās zemēs, ja varu lauzt tās mājās.

Zinu, kur ir mana iedvesma, tomēr nezinādama, kur esmu es pati - atgriezos. Žēlabaini noskatoties uz plašumiem, jau nobirušo egli, akmens cieto gultu un draugiem, kuru acis nopūšas..

tur, kur visiem labi un reizē arī slikti

2011-12-26T01:43:00.002+03:00

Krāsas Tavā sejā. Izbaudi te, izbaudi tur. Kaklā ieķērušies ozola slapjie zari. Mana seja karst no degvīna straujā pieskāriena. Ziemassvētku laikā, kad klusums ir prioritāte.

Kājās valdzinājums, atmiruši acu plakstiņi tik ļoti aizvērties vēlas. Nespied manu purnu, man ir slikti. Nepļaukā manu maigumu, tas tik uz brīdi iemācījies elpot.

Klusumā, kad fonā skan neierastas lietus lāses.

Un nav kam pastāstīt, kā man iet.

Izsalkums

2011-12-11T15:09:00.003+03:00

Salna grauza mūsu degunus. Vēji nesaudzēja manus matus. Laternu spožumā vērojām baltus, salā ieskautus putekļu sirsniņas.
Un tāds izsalkums. Tu paņēmi mani pa daļām. Kakls, krūtis, sirds. Viss tika saplosīts. Dzirdēju mūsu sirdspukstus, kaut kur tālumā.
Tu taču piespiedi visus pedāļus, lai ķermeņa vilciens ritētu. Tad kāpēc tik pretrunīgi nožēla dominē. Bailes pašam par sevi, bailes no vēlmēm.
Atvadoties, skūpsts...uz vaiga.
Un atkal tāds izsalkums. Karstuma viļņi un nesaprašana.

2011-11-10T20:05:00.000+03:00

Gaisīgs gadalaiks pienācis, skaudība un nožēla pašai par sevi. Lēts graciozisms bez cēla soļa. Kārtējais ieraksts dienasgrāmatā, kurš pauž vēlmi sākt sevi no jauna.

Viss, pietiekami, Bārbala nobeidz savu ierakstu un aizdomājas. Vai tiešām dzīvē ir kas skaistāks bez neizprastas mīlestības? Es esmu Bārbala un, es zinu, ka varu būt tāda kā pārējie. Tomēr, vai tam būtu nozīme?

Viņa ir piedzimusi nepareizajā laikmetā, to pat viņas melnais kaķis liek noprast, pieglaužoties pie krēsla kājas. Bārbala, kura meklē sevi starp daudziem, tomēr līdzīgos atrast ir tik grūti. Viņas kājas jau kļuvušas smagas no pastaigām pa pasauli.

Still

2011-11-10T19:47:00.001+03:00

Brown curls bleached by summer light,
You’re turning to dust now.

So many dreams fell away,
Treasured hands took them stilly.

Thieves, nippers and culprits.
Their homes filled with love's tested light.

But me.. charged in darkness
Still

Angels in Sahara

2011-10-10T22:11:00.003+03:00

Behind torn bottle of whiskey,

Sleeping pair of cheap noodles.

Single fingers,

Frozen all in blue.

Angels in stead of birds,

Hiding in Sahara.

Don't stare at me so punitive,

I'll grab the peace out.

Sometimes with bottle,

Sometimes with smoke.

Calling angels back,

Sending birds away.

Colorful clouds above my head,

Mind are resting, thoughts are sprawling.

Come over for a visit,

Glass of whiskey are flashing.

And we will...

be able to tell to grandchild,

How to get angels here,

And we will...

be able to gossip,

How to send birds away.

Eņģeļi Sahārā

2011-10-10T19:48:00.003+03:00

Aiz saplosītas viskija pudeles,

Guļ manas lētās nūdeles.

Vientuļi pirksti,

Sasaluši zili.

Kur mana atnākšana?

Kur mana aiziešana?

Eņģeļi, putnu vietā,

Noslēpušies Sahārā.

Neglūni, tik sodīgi,

Es paņemu visu mierīgi.

Dažreiz ar pudeli

Dažreiz ar dūmeli

Eņģeļus atpakaļ saucu,

Bet putnus uz Sahāru sūtu.

Krāsaini mākoņi virpo virs galvas,

Prāts atpūšas, domas atguļas.

Atnāc ciemos, glāze viskija mirgo,

Smelsim iedvesmu, to bezrūpīgo.

Lai var mazbērniem stāstīt,

Kā putnus uz Sahāru sūtīt.

Lai mazbērni brīnās,

Kā eņģeļi atpakaļ pie mums rāpās.

Vāciski

2011-10-07T23:57:00.003+03:00

Bailīgs gadalaiks tuvojas. Ziema ar kara cirvjiem laužas. Aukstums pārņēmis arī manas dzīslas.

Neparasts skata punkts uz dzīvi. Kājām gaisām visa pasaule. Sajūtas kā vecai vecenei. Nav īsti aizrautīguma spars.

Pabiju īru bāra, Vācijā. Dievināju atmosfēru arī Giness garšoja lieliski. Amerikāņu puiši, trakie armijnieki brīnijās par manu gandrīz ideālo angļu mēli.

Kas labāks šitāda dzīve vai nāve. Ak, dvīņumāsas jūs..

Grrr..

2011-09-12T22:15:00.006+03:00

Vēl un vēl..

Gaiss, kurš nu kļuvis tik mīļš. Mana oranžā idille un viss tik ļoti ir manējais.

Cilvēku grupas, kuras nu vairs nav tik nenobriedušas. Jaunie alkohola plaukti, krāsainās rindās sakrāmēti. Okšķeri, ielūr manā naudas makā, un nav vairāk izvēles, ir uzdevumi.

Toms, kuram jauna iesauka un izskats kā lemūram. http://www.youtube.com/watch?v=b0MaZ1rdwwU

Viss tik labi, kamēr vien atklājot manī nelāgu kaiti, jābrauc atkal prom. Nē, es atkal negribu.

Dīvaini

2011-07-11T01:07:00.002+03:00

Nevērtīgi vārdi pa durvjapkšu iekšā ieslīdējuši. Šoks sagrāba momentu kā kaķēns draudīgu žurku. Sapinušies pirksti, nespējīgi un gluži zili, mēģināja drukāt atskaites eņģeļiem. Tiem, kuri sevi tā dēvē.

Kaklā iestrēdzis kamols, asaru pārņemts mēsls. Miera labā, šeit nav vietas epizodiskām asaru ainām. Viss tik pelēks šķiet, pat tā salātu zaļā, mirdzošā glezna pie sienas. Un tik auksti, neticami auksti. Tik drebīgi, ka sažņaudzas asinis un paliek tik blāvas kā rudens rīti.

Bailes un, tie kastroļi atkal skan un atbalsojas manā istabā.

Time

2011-06-20T23:28:00.004+03:00

The time filled like ashtrays.

Somebody sent me here. Somebody sends me away.

Somebody moves over me like frost.

Bright bright moon reflected on my dry lips,

No, stop it, close the blinds, please.

Every single force came from my heart so fully,

but there is no action to express heartbreak.

I am here, I always will be.

ā č ž ē ķ ļ ģ ī ņ ū

2011-04-25T22:50:00.004+03:00

Šī lieta padarīja manu dienu laimīgāku :)

Ko tad tas tagad nozīmē - tas nozīmē to, ka Činčix tagad rakstīs ar garumzīmītēm un ķeksīšiem un ticiet vai nē, nemaz nebija jāiztērē šņabja nauda. Oficiāls paldies www.datoriem.lv. Nopietni, ja kādam no jums radušās problēmas ar iestatījumiem, lejupielādēm un citiem ar datoru saistītiem jautājumiem, droši rakstiet Ģirtam no datoriem.lv, nākamajā dienā atvērsiet savu e-pastkastīti un šeku reku ir atbilde un direkcijas kā visu 'sačinīt' :)

Iespējams, cilvēki un necilvēki domā, ka man nav pilns saprāts. Tomēr, es nemūžam nevarētu uzrakstīt kaut ko latviski, mākslinieciski emuārisku, ja man nebūtu mazie cukuriņi - garumzīmes un ķeksīši. Un es arī nevarēju.

Nu tagad tā -

?) Kā Tev iet?

- Šis jautājums tagad nenāk koplietošanā ar sasveicināšanos, šī iemesla dēļ, es varu sniegt diezgan atvērtu un plašu atbildi:

Tā tad - neesmu bijusi Latvijā un neesmu dzērusi pilsenes alu jau kopš jūnija 2010, rupji rēķinot, 10 mēnešus. Kopumā saskaitot ar visiem saviem īsajiem izceļojumiem uz Vāciju, Zviedriju un Latviju, šeit esmu aptuveni 1 gadu un 5 mēnešus. Savas dzīves momentus ieelpoju un izdzeru Skotijā, Aberdīnē. Strādaju DCK Concessions, Freedom Jewellery, Topshop, iečeko www.Topshop.com. Ļoti atkarību izraisošs darbs un ja godīgi, šis ir mans pirmais darbs, bet ne vienīgais, kuru es izbaudu, turklāt eju uz Topshop'u ar patiesu vēlmi strādāt un prieku. Nu vairāk, vai mazāk.

?) Vai Tu ilgojies pēc mājām?

Ja nu vārdam "mājas" sinonīms ir "Latvija..."

Kā jau visiem izceļotājiem, imigrantiem, nodevējiem utt. Arī man ir savs viedoklis un atbilde uz šo jautajumu. Es ilgojos pēc kultūras, kurā piedzimu un izaugu, tā tad es ilgojos pēc pagātnes. Ilgoties nav labi, jo, ja Tu ilgojies pēc tā, kas ir pieskaitāms pie nedzīvo būtņu sarakstes, tu patiesībā, nevari dabūt ārā savu kāju un prātu no pagātnes ceļiem un neceļiem. Protams, mēs visi ļoti labi zinām, ka smēķēt nav labi utt, tāpat arī ir ar ilgošanos, es zinu, ka tas nav labi, bet es ilgojos. Dažreiz naktīs pēc 12 h darba dienas es lūdzos pēc pagātnes, tā bija tik vienkārša un ūber-kruta dzīve, tik bezrūpīga, bez svarīgiem pienākumiem. Jā, es ilgojos pēc tādas piedzeršanās, pēc kuras seko neizsakāmas paģiras. Pēc viltotajām ārsta zīmēm un tā tālāk... Tomēr tas ir beidzies un man jābeidz ilgoties. Lai arī es esmu pieskaitāma pie tiem nodevīgajiem dzimtenes pametējiem, es mīlu savu Latviju.

?) Vai Tu domā palikt Aberdīnē visu savu atlikušo mūžu? Vai tomēr, atgriezīsies savā mīlētajā dzimtenē?

Ha ha. Paskaties augšup. Es nezinu kāda būs nākotne. Ir plāni un ir cerības, tomēr tā ir nākotne. Es esmu no tiem 'frīkiem', kuri negribot, dzīvo šodienai. Laiks rādīs. Varbūt, beidzot sarakstīšu grāmatu, varbūt mans angļu valodas krājums pieaugs un es būšu lektore kādā no Skotijas valsts iestādēm. Bet tie visi ir tikai tukši minējumi, tomēr sasniedzami.

- Šo te es publicēju, jo redziet, šie nu ir tie jautājumi, kuri tiek uzdoti ļoti bieži - tad nu iespējams, padarīju savu dzīvi vieglāku un varēsu izmantot copy - paste metodi.

Paldies ;)

ilgas

2011-04-22T23:29:00.002+03:00

Vecaja gramafona noskan veca latvju zingje. Pec tam velviena. Es atopos. Man rokas nosalushas aukstas, aukstas.

Visa dzive vienaas atminjaas kliist, un nekaa aizmirsties nespeju. Vecaa dziive bija labaaka, nekaa jaunaa. Kaa lai paardziivo..

Nevermind I'll find someone like you.

2011-03-12T15:05:00.003+03:00

Gaismas nodziest, darba ruukji ir savaas vietaas. Skatitaji ir laimigi, uz briidi vinju elpas ir apstajushas, vinji ir paspejushi izbaudit savaa dzivee kaut ko taadu, ko atceresies vienmer. Tie pieceljas un aiziet, diskutee par redzeeto, ir laimigi un bezruupiigi.

Es saaku. Man jaasavaac visas tukshaas un arii pusizdzertaas plastmasa taras. Veel pie tam tas jaadara cik vien aatri iespeejams. Iemaajo sevii sajuutu, ka esmu kartupelju laukaa un negribu, lai traktors mani nobrauc.

Tomeer es vienmeer skatiishos vai kaut kur starp visiem nav kaads, kursh ir satraucies, kursh straadaa milijons stundas dienaa un noraus kulakaa peec darba, lai atkal vareetu celties un iet. Bet vinjs ir jauks, vinjs smaida, kad redz mani. Satraucoshi. Arii suudainaa darbaa ir kaadas miiligas puses.

;)

P.S. esmu skaidraa jau kaadas triis nedeeljas - progress.

Malaa runas debiilaas

2011-02-22T00:07:00.002+03:00

Kjeepajot vai drukajot. Rijot vai izbaudot. Tik daudz iespeju, lai guutu.

Janogalina visi tie, kas sagrozijushi manu pratu. Idiotiskais snap back Topshopaa, Kriss, kursh nepazist smaidu un es, kura nemak apvaldit savu veelmi apeest visu mark& Spencer konfekshu kasti.

Grr,, es i dusmiigs.

2011-02-20T03:38:00.001+03:00

Hanss gribeja nopirkt jaunas zekjites. Uz iepakojama rakstits one finger socks. Hanss domaja ka taas ir fakjuu zekjes, bet izradas, ka caurums un viens pirksts aaraa.

Mudvayne - Scarlet Letters

2011-02-19T16:37:00.000+03:00

LA LA

2011-02-15T02:28:00.006+03:00

Nu es shodien salasijos bumbierenes.lv - starp citu shiii nu arii ir taada veida kaa reklaama. Lai ari mans lasitaju skaits nav vairak kaa puslatvijas iedzivotaji, tomer varbut, es arii kaut kaa varu palidzeet.

Bac, nu man riebjas, ka es nevaru rakstit ar garumzimem un mazajiem kjeksiishiem uz burtinjiem. Bet es izdomaju, ka negruzishos, par to, ka tas izskatas pilnigi nelatviski un neliteraari un vispar.. man riebjas interneta valoda. Bet redziet, taa jau nav mana vaina, ka esmu tagad iespruudusi Skotijaa un sheit download ir vienaa cenaa ar shnjabi. Tad nu kjeksiishu un sviitrinju vietaa, es labaak izveelos shnjabi. Ha.

Es zinu, ka manaa blogaa arii dzershana ir viena no primaristiskajaam ieriiceem kaa pievilinaat alkoholiskos lasiitaajus. Bet dzeeraji jau istenibaa parasti nelasa blogus, nu es esmu iznjemama no shii saraksta. Lai vai kaa, stikla desa arii shajaa valstii man nav svesha, pat ljaunak. Sheit man pat nepamanot ir kaapis pashapzinjas limenis. Tie div - triisdurvju skapji, kuri paarmaukushi muuli, ripo uz 12 cm papeezjiem ir tik smiekligi, ka man sagriezjas kreisaa akna. Tad veel taa riishana uz ielas, viss gjiimis ar shpecainu majoneezi, kad nevar iisti atshkirt un nenoturos, pajautaaju - Sweetie, do you like the blowjob? Atbilde protams iekljaus divus populaaraakos lamu vaardus un veel iespejams, vinjas boyfriendinjsh paraadiis man fakjuu :D Bet tas arii viss. Toties es smejos un eju taalaak taa teikt samekleet kaskji, jo tas tak ir tik samaitaati kruti. Ha, jaa un es atceros, taalaak chaliitis shokolaades kraasaa, kurus mees esam iesaukushas par snikeriem, apbeers mani un manu siicinjo draudzeni ar komplimentinjiem. Nu bet kusshh.. es neesmu nenormalaa rasiste ar saatana zvaigzni uz pleca, bet es taapat shim atceertu: Black guys need to be together with black girls! :D Un atkal mums tas liekas tik nenormaali smiekliigi, ka mees ejam pa ielu un aurojam un njirdzam kaa krutaakaas vaaveres ciemaa, :D

Un taa katru piektdienu un sestdienu, dazzreiz arii darbdienaas :D

2011-02-13T22:24:00.002+03:00

Saplosita pashapzinja. Kaut kur starp zemi un debesim dzivo ruukji vai engelji.

Es megjinu relakseties. Saprast butibas. Izprast.

Pie manam butibas durvim wakar un ari aizwakar pieklauveja dzerajs. Nelietis. Un es vienmer vinjam atveru durvis. Ar to pashu sapratni wai izpratni.

Tad es vnk esmu piedzerusies. Un tas patiesham ir vienkarshi. Neapzinati un negaiditi piedzerusies.

Bloody Bugger

2010-09-16T23:27:00.005+03:00

Polis, krievs, lietuvietis vai latvietis. Miglainam aciim tie soljo pa veejainajaam Aberdiines ielam. Savu kreiso kaaju paardotu, lai nopirktu leetus smeekjus. Elpo un domaa, ka dziivo. Liigojas pie Priory durvim un sveicina ar zheelabainu skatienu.
Jaa, un katram no jums ir savs stasts, ko mazbeerniem staastiit.
Te ir taa shauriiba, reizeem. Ko es? Eju paari Tory tiltam un praatoju, gribu beegt, atkal, aizbeegu no maajaam, aizbeegu no tirdzenes, no sarkanaa laukuma, aizbeegu no piechas un pat no rimshait bembja. Redziet, gribas parmainjas un taa es kliistu pa pasauli. Kad taa saule buus tik spozja,neredzeshu savu veelmi beegt...skriet...aizmirst...ieelpot..
Bet tas nenozime, ka te ir slikti.

Paliec tads, kads tu esi.

2010-07-17T20:37:00.002+03:00

Pazaudetais vienmer bus ar citam krasam skatams, kad tas atrodas. Es gribu uz ielam pamest sevi, lai kads mani samekletu. Ne jau kaa palaistuvi vai jaunavu, bet kaa personu, kuru grib kads atrast.

2010-07-06T04:27:00.001+03:00

Ir cilvēki, kuros Tu radi kaisli.

Vēlāk.

2010-07-04T15:25:00.005+03:00

*

2010-07-01T01:23:00.001+03:00

Tu dzīvot nesteidzies,
vien saule šķiet par strauju,
kad baltie mākoņi
kā sadeguši bēg
uz pusi to,
kur baltās jūras kaijās
jau vakar aizlidoja
laika mēness lēkts.

Viss pārāk īsts top
vārdu celtās pilīs,
kam torņi mākoņos
starp miglas bluķiem lien,
un domām piemirstas,
kā murrā stundu ratiņš,
kad dzīves skatuve
sev rozā brilles liek.

Vien tad, kad zibeņi
slēdz likteņdurvis vaļā,
un gaisa baloni
ar skaļu blīkšķi plīst,
Tu beidzot saproti-
ir laiks uz sevi doties,
un pietiek caurvējā
pa svešām sirdīm klīst.

/Agnese Līcīte/"

Drunk from the hate

2010-07-01T01:00:00.003+03:00

Es nevaru Tev pateikt no kādiem vulkāniem tas nāk. Es tikai varu pateikt no kādām sajūtām tas nāk. Sāc atcerēties tās dienas, kad Tu darīji laimīgākas naktis. Tev nepietika? Varbūt bija par daudz, par daudz es Tev uz tā šķīvja uzliku gardumus. Un pēc tam nogurdināju ar sevis neierastajiem jautājumiem. Esmu daudz redzējusi, Tevi vērojot. Kā Tu savu bezrūpību izcel tumšākajā gaismā. Kā Tev asaras birst un krīt pār vaigu kā mazam bērnam. Stāvi tagad Tu un skaties un smejies, un brīnies kā es raudu. Bet es taču nemāku raudāt! Neraža, jāizdomā kaut kas cits.

Domās ar abām rokām apķeru sev kaklu, beidzot jānožņaudz, lai miers, lai sauli ar rokām varu taustīt un mākoņos kājas mērcēt. Kā lai aiziet, ja nemāk aiziet. Varbūt, vēl stipri jāpagaida Tevi, varbūt Tu atnāksi vai atrāposi, vai atskriesi. Es nezinu. Kā gan, lai es zinu, ja Tu visas zīlnieces apčakarē un atkal smejies. Aj, kā es gribētu zināt un saprast. Lielas vai mazas lietas, bet tomēr, tās par Tevi. Pareizo pieeju atrast un skaistāko šķīvi no sevis atdot, lai atkal gardumus Tu mielotu.

Neelpoju, kad cīnos par to, kas nav dārgs. Dārgs? Kas tas ir? Es nemāku, nezinu, nedzirdu un neredzu.

Nāc te, iepazīsimies!

Citāti, Viedokļi no dažiem -

2010-06-26T16:22:00.004+03:00

Cilvēkiem - paziņām un draugiem, pudelesbrāļiem un citiem keksiņiem.

Klusa cerība bravūrīgā kokonā / Anita Priede /

Viņas labākais draugs ir alus un vēl daži ar vairāk grādiem. / Sabīne Freiverte /

Labs draugs, pudelesbrālis / Toms Rafelds /

Sporta fanāte, individuāliste, personība, mana /Laura Bērziņa /

Ķip rock piekritēja, saldo nievātāja, bet arī šajā jomā atradusi izņēmumus. Traks skuķis, kam patīk iemest. / Kristaps Bolšings /

Vienmēr izteiks savu filosofisko viedokli. / Baiba Leite /

Tu vienmēr būsi skaidrāka par mani. Varbūt, es esmu dumjš un resns, vienalga Tu gremdēsi pa diagonāli, lai uzmundrinātu cilvēku pelēkās sirsniņas. / Igors Matvejevs /

Dusmīga, kad nāk miegs. Ir sava ideālā vīrieša meklējumos. / Monta Smēķe /

Ja garīgais ir sūdīgs, tad jāiet pie viņas. / Aija Boitmane /

Ar visiem saviem iekšējiem vulkānu izvirdumiem, asarām, priekiem, smiekliem, prikoliem, Tu vienkārši apbur ikvienu, kam izdodas tikt Tev klāt. / Guna Puršele /

Man patika. Tas bija tā - uzmundrinoši un patīkami, šie viedokļi no draugiem.lv mazliet pacēla manu pašapziņu. Noteikti.

Laikam laikā.

2010-06-26T15:02:00.003+03:00

Konkrētība sašaurina skatu uz dzīvi. Es negribu izvēlēties starp visu un visiem. Būt te un tur.

Apmātībā visur viens rādās, visur ir konkrētība. Izsvītrojam? Sašvīkājam un aizmirstam? Kā sadedzināt pamatskolas dienasgrāmatas, lai vēlāk nebūtu jākaunas par štokiem tajās.

Un tomēr, es tāpat atcerēšos, es gribu atcerēties visus labestīgos izbraucienus.

Manī vairāk nav nekas jauns ko pateikt. No kā īsti tas ir atkarīgs?

Piebilstu, ka mīlēt ir grūti. Tik grūti, ka man ir bail. Es vēl negribu, lai atnāktu, vai arī, ja atnākusi, tad palūgt, lai iet prom. Ne velti milijons dziesmās apdziedāts, ka mīlēt nozīmē ciest. Kušššš, es neesmu romantiķe, es esmu kaut kas cits un tomēr strikti reālistiskā noskaņā. Laikam.

nē, vēl nē.

2010-06-21T17:40:00.006+03:00

Rūgta kafija. Un tās domas skraida pa bruģainajām takām, jā un tas ceļš sestdienas rītos ir tik šaurs. Jā, jūs nezināt un es arī nezinu, kāpēc ilgi skatoties uz bumbiņām, viss rādās kvadrātains. Tomiņam sanāk vieta gultā, jo viņam patīk gulēt ārmalā. Viss mums sanāk un sanāk mums kopā.
Ak mans Dieviņ, pūkainais, te ir tik labi, tik sasodīti forši. Te ir viss - labākais gaiss, visbēdīgākās asaras uz drauga pleca un viss piedzīvotais. Uhh..un nevar turpināt, jo viss, kas jāizdzīvo būs citā kāsī tīts un citā vietā jāizelpo.
Es i bēdīgs.
Ļaujiet man palikt.

''Par vampīriem''

2010-06-08T20:55:00.004+03:00

Pīšļos apburtie slēpjas no saules. Tie ir tie vampīri, kuri nakts negaisā dejo. Sagaidīt no tiem mīļumu, maigumu un tādu kopīgu saldu ieelpu un izelpu līdz pašām beigām, kaut vai līdz pasaules galam.

Mirklis nav par īsu, vienkārši dzīve ir par garu. Vampīri nav ļauni, viņi vienkārši nav pieejami pa dienu. Neviens šīs būtnes nevar sazvanīt, nevar draugiem.lv aizrakstīt vēstuli, ja vien paši drīz par tādiem nekļūs - par tādiem, kuri neciena sauli un nolādē gaismu.

Dažreiz, arī es maskējos, naktīs par vampīru kļūstu, sāļumu mutē jūtu un gaismu par palaistuvi saucu. Pusmiegā saikni ar apburtajiem veidoju un mīlestību par naidu uzskatu.

Pērku un pārdodu sevi, lai atkal nopirktu un pārdotu. Atgrūžot mierīgos, iemājoju kartona kastes vērtībā. Lai tik spārda un plosa, tomēr neviens nezin, ka par pīšļu apburto vampīru gribu būt.

Piemiņa.

2010-05-30T19:41:00.003+03:00

Kāds, kurš vairs nekad neatvērs savas mājas durvis. Esi tāds kāds Tu biji, mēs paliksim un atcerēsimies, sērosim un mēģināsim saprast kā Tev ir un, kur Tu esi. Iztēlosimies ar aiztaisītām acīm.

Lai skuju zari smaržo un smiltis ir vieglākas par pieneņu pūkām.

Pieredze rodas pēc NEKAD Nedarīšu.

2010-05-23T23:37:00.002+03:00

Beidzot esmu iemācījusies saprast, ka šie pasaules ļautiņi ir liekulīgas būtnes. Ne jau tā kā jūs to tagad iedomājaties. Es netaisos tagad žēloties par to, ka kāds tagad mani būtu piekāsis vai iešķēlis ar morālistisku, asu vārdu cirvi. Jūs liekuļojat, es liekuļoju, un pat laika ziņu metrologi liekuļo. Melo sev, melo mātei, melo pasaulei. Visi melo. Kaut vai ar tik elementāru frāzi, kā piemēram, es vairāk nekad nedzeršu, ar to saprotot - nelietošu alkoholiskos dzērienus. Vai arī, es nekad nepīpēšu, es nekad neuzdrošinātos kādam iesist vai vēl sliktāk, es nekad sabiedriskā vietā nenoliktu smagi brūnu lāci. Nožēlojami, jo viss ko sakām pretēji un ar sarauktu pieri, ka nekad nedarīsim ir tukšās dzelteno avīžu tenku lapeles.

Nemācot, nenorādot un nebakstot, bet gan novēlot - esiet saprātīgi pirms pieliekat frāzei priedēkli 'ne., jo nekad nevaram zināt, kur un kādā bomžu miteklī kāds par jūsu pareizo nedarīšanu, gardi pasmiesies.

mini lini

2010-05-16T01:55:00.002+03:00

Otrajā plānā nobāl emocijas. Pirmajā plosās āriene. Kartona kastes, aizbāztas ieejas, tukšs dzīvības kantoris. Izvāļāti meiteņu mati, karstas alus bundžas, bezspēcīgums un lepnība saburzītā glāzē. Asperīns, antidepresanti, samākslota seja un lielas acu zīlītes. Slapja veļas kaudze, sarkasms un nemiers. Nauda un sūdīgi dārznieki ar kapļiem karo.

Kas tas ir?

Cienja pazudusi.

2010-04-10T23:44:00.005+03:00

Pirms Tu aizmigi, Tu piedzersies. Pirms Tu aizmigi, es redzeju to demonstrativo skatu, bezcienjas skatu, kad Tu savilki bikses manaa klaatbuutnee, peec kaislibam blakus istabaa. Vinja ir skaistaka?
Nee, pietiek mekleet wainu kaut kur nezin kur. pietiek, jaasaak pashai atrast sevii, kur ir taa vaina, kura liek viiirieshiem mani uzskatit par zemako lietu pasaulee. Bezcienja. kaapeec visi viirieshi pret mani izturaas taa un ne citaadi. vai tieshaam esmu tik slikta?

Alkohols posta un grauj, uzjautrina un samiljo.

2010-04-04T18:23:00.002+03:00

Sadistiskaa alkohola parpilniiba dzimst jauna iedvesma. Man gribas sev ieskaidrot, ka ta neesmu es, tas ir alkohols. Esmu ekselenta, kad piedzeros, esmu citadaka, neapshaumabi patikami baudaami.
Shis smakas no mutes man ir apnikushas. Gribas vienmer partraukt, sakt jaunu dziivi, bez ekstra alkoholiskam piedevam. Neizdodas, man ir nepiecieshama palidziba. Iesakiet, ko, lai dara, ja bez alkoholiskajiem laimes skidrumiem esmu neinteresanta, ar - forsha, labi jutos, tomer visi tachu apzinas, ka tas bendee dziivi. Alkoholisms posta un grauj, uzjautrina un samiljo. Visiem kokiem divi gali.
Nu, ko darit? Njemam vienu? Jebaaaaaal

tomer, es negribu majas

2010-03-19T15:23:00.002+03:00

Gaistoshi izkliist makonji. Elpa rada svistoshu logu. Cigareshu duumi kvepina porno zzurnalu vaakus. Pienac tuvak, es Tevi neredzu, es Tevi nejutu!

Roka sniedzas peec bundzzas, pec pudeles un asaru noslaucishanas.
Gaidu raganu ritualus, lai tie varetu izklaidet manas dveseles stigas.

Nekas nav mainijies, nekas nemainisies, tomer dzive iet uz priekshu. Nolietojies skiet it viss, pat gaiss, ko elpojam. Tas nav svaigs, tas ir reibinoshs.

, tomer es negribu majas.

Jauns un vecs. Vecs un jauns. Ich .. talak nemaak ;D

2010-03-06T21:48:00.003+03:00

Dzirdeju neparastas skanjas kremenja virpulii. Eiforija, kura kljuva par absurdu. Jaa, shoreiz der teiciens - kas par daudz, tas par skadi.
Pietiek, jasak dzivot normalak.

Shobrid esmu Vaacijaa. Gruzons, kad atceros Rimshaita pievemto kabatu, Eliinas paalja smaidu, Speeleshanu par barmenjiem un un un un . . .
Tomer, jadzivo, nestavot uz vietas, jauna vide maina cilveku, ja parak ilgi paliek vienaa vietaa, tad jau cilveks maina vidi. Tamdelj, es celoju un guustu daudz no taa, vienlaicigi pazaudejot veco, tomer, runaa, ka jaunais ir labaks par veco. :)

Kad tas nāks?

2010-03-02T21:45:00.002+03:00

Es vairs nedrīkstu sapņot, nedrīkstu slīgt nepiepildītās ilūzijās. Krāsainie sapņi nelabvēlīgi iedarbojas uz manu tā jau sagrauto nervu sistēmu. Dzīvei jāpiedod dzirkstošs zibens stars, kurš nekad nebeidz iekustināt dupsi mūzikas skaņās.
Ir jāsarauj, dienas jāsaiņo ar azartu kā dāvanas. Tomēr, es tam visam nespēju noticēt, nespēju izdarīt tā, lai šīs apņēmības strādātu. Katrai mūzai ir sava elementāra formula, dažreiz šķiet, ka manī vispār nav pat kripatiņas no mūzām, nerunājot nemaz par kārtīgu riecienu.
Kulaks galdā! Pudele pie sāniem un tad viss manī pamožas, bet ir jābūt, kam citam, kurš palīdz ik dienas atrast elpu. Neatbildētais jautājums - Kas tas ir un kad tas nāks?

krokodils nosnaudies kaņepēs

2010-02-24T16:24:00.001+03:00

Tas notika citā posmā darba un asins pilnā
Tumsa - priekšrocība un ceļš dubļu klāts
Ienāca no āra cilvēks bez satura

Nāc iekšā - viņa teica, būsi aizvējā.
Un atkal ceļā braukšu , vari atstāt savas drēbes
Viņai vienmēr došu labāko apsolos
Šajā nāves pasaulē, kur bezcerīgi cīnās
Nāc iekšā - viņa teica, būsi aizvējā.

Pēkšņi apgriezos, tur viņa stāvēja
Ar sudraba sprādzi ap kāju un ziediem matos
Viņa lēnām pienāca un satvēra manas sāpes
Nāc iekšā - viņa teica, būsi aizvējā.
Tagad starp mums siena, kaut kas pazaudēts
Pieņemu pārāk daudz jūtas saskrējās
Iedomājies viss iesākās tukšā rītā
Nāc iekšā - viņa teica, būsi aizvējā.

Zinu, šerifs staigā pa naglām un mācītājs blakus jāj
Nekas daudz nav svarīgs, beigās neieskaitās
Aklais kapracis pūš savā ragā

Nāc iekšā - viņa teica, būsi aizvējā.
Esmu dzirdējis jaundzimušos raudot rīta gaismā
Un veci vīri bez zobiem , zaudējuši prātu
Vai sapratu tavu jautājumu - viss beigts un pagalam
Nāc iekšā - viņa teica, būsi aizvējā.

Gribi iet pie severa? - 9 litri

2010-02-22T22:22:00.003+03:00

Čau.
Nu es beidzot varu parrakstīt, beidzot tas nogurdinošais trīceklis no maniem pirkstiem ir aizgājis uz zemledus makšķerēšanu.
Viņi ir traki. Tajā hatonā viņi lec ārā pa logiem, priecājas, ka ir sniega slapji, iet ar oranžām plastikāta čībām uz veikalu, paņem divus lielos aliņus un atkal ir pie severa. Tur ir forši, nē tur ir jautri. Lai cik nožēlojami un lopiski tas neliktos, piedzērušies cilvēki ir visinteresantākie. Prakstiski šajā miteklī visi dzīvo, nevienam negribās mājās, negribās nomazgāties, negribās paēst. It kā jau cilvēki bez ēdiena nevar izturēt, tomēr tas viss notiek zvejnieku ciemā, kur bundžiņa ar eļļainām šprotēm vienmēr atradīsies.

Nav jau tā, ka esmu alkoholiķe, vienkārši sanāk iedzert, varbūt tas ir garlaicības dēļ, vai arī sniega dēļ. Neesmu pārliecināti par tiem iemesliem. Dzīve sarežģīta, nē tā ir interesanta atruna. :D
Gan jau, gan jau kaut kas mainīsies, es zinu.
Attā.

es jūtu Aberdeen

2010-02-18T21:15:00.003+03:00

Aberdīne.
Šīs ielas bija ilgākais pārbaudījums, šeit es pabiju visilgāk no saviem ceļojumiem. Un, lai, cik dīvaini tas nešķistu, es nepaliku. Nepaliku, lai atkal sēdētu savā ikdieniškajā krēslā bez atzveltnes, kura pjankā tika nolauzta.
Es esmu radīta pārmaiņām. Nespēju palikt uz vietas, nespēju būt toleranta personība ar akurātību.
Tad es atkal gribu dzert, tad atkal negribu neko, beigās nezinu ko gribu. Un tā visa dzīve paskrien, tā arī neko neizdarot, neko nepapildinot, neko neizmainot.
Mani Aberdīne sauc atpakaļ, es jūtu.

Katru reizi, kad šeit pamodos, jāpiebilst, parasti tas nebija manā miteklī. Tās bija svešas gultas, sveši matrači, svešas grīdas. Tas nav tā, kā jūs domājat. Tam nebija nekāda sakara ar manu sekuālo vēlmju saraksta papildināšanu, tas bija tālo māju dēļ. Protams, šādi fakti, aspekti, rada izcilus pamatus dzeltenās krāsas mēlēm, tamdēļ, man bija jāpaklausās dažādi piedēvētie statusi, kuri domās žņaudza šos cilvēkus. Tad es sapratu, Aberdīne ir mans ciemats, ja vērtējam latviešu, lietuviešu, krievvalodīgo skaitu šajā pilsētelē, taču vispār šajā pilsētā ir pietiekams skaits iedzīvotāju, ja nemaldos viena no lielākajām Skotijā.

Tad, kad izkāpu no autobusa, es sapratu, ka Dundaga ir Dundaga un šie divi prombūtnes mēneši ir nekas, pat, ja es būtu no šīs taratraikas izkāpusi pēc gada, diviem, vai vispār šeit nekad vairāk neiegrieztos, diezvai te kaut kas būtu mainījies, vienīgi anzenovs būtu savu lieliski lielo Topu uzbliezis, bet tas arī ir tā - starp citu.
Un tad, kad man jautāja - Kā Tad Tev Tur Gāja? Tieši tā - ar tādiem lieliem burtiem, galvenais, jautāja tādi cilvēki, kuriem es pat neiedomātos stāstīt.

Tad padzīvojoties, izrādās, ka vēl viens Aberdīnietis - tautā iesaukts - Rolex, Roļiks, Omiš, arī ir atgriezies dzimtenē, iedomājos, ka grēks būtu nesatikties. Iepazināmies tur, tā tad arī dzimtenes šņabis kopā jāiztukšo un ar nožēlu jāsaka: ''šeit nekad uz priory neaiziesi.'' (Aberdīnes dzērāju klubiņš)
Es pēc šī dzerstiņa, kurš atradās vismaz 200 km no mana lieliskā, dzimtā ciemata, attapos uz šosejas, nav tā, ka es gribēju piepelnīties, tomēr noštopējot es saņēmu naudu, jo faktiski, šoferis bija izcili laipns un saprata pēc manas telefona sarunas, ka mājas ir tālu, bet autobusam naudiņas naw.
Lai arī, cik dīvaini tas nešķistu, man atkal kāds no augšas pažēloja, neatstāja mēslos. Tomēr prāts man nav, taču cerība pēc tāda ir.
Cerība.

piesātinājums

2010-02-12T23:58:00.002+03:00

Starp laiku un vietu saplūduša tveice, bez apstājas. Viss iekšienē kratās, tik grūti atrast mājas, tik grūti atrast vietu, kur palikt uz milijons gadiem, skraidelē kā skudra no viena pūžņa uz citu. Apdolbījusies un nesaprašanā iejauc savu apziņu, patieso būtību, pilnvērtīgi atklājot sevī pesimismu un dzīves bezjēdzīgumu. Kur tad ir tā īstā bezgalība?
Bet kādu dienu, bet tiešām, bet bet ir jābūt vietai, kur jūties īsta, novērtēta un simtprocentīgi seksuāli pievilcīga gan iekšēji, gan ārēji. Viss šķiet tik grūti.
Viss.
Tu gaidi dienas, jaunas un skaistas dienas, taču visi skalo un maļ vārdu putras, ka vieglāk ir nedomāt. Tā arī neviens nepasakot īstenību, jo neviens nezin, kur būs rīt un ar kādas markas pudeli gozēsies puteņos. Grūti, nē sūdīgi - tas būs īstais piesātinājums.

2010-01-29T13:36:00.002+03:00

Gardumu pilna glaaze saplust ar mani. Shii nav ne labaakaa, ne sliktaka mana muzja diena. Neiet runa ari par alkoholismu vai taa paveidu.

Varbut tikai paradize ir skaistaka par vietu, kura es dzivoju. Un tagad visi dundadznieki gardi smejas. Parak gardi.

Ew bet es gribu, gribu, gribu sedet piecha, iet uz Topu, gulet savaa gultaa un nedomat par ritdienu. Aizmirst visu, atklaat apnicigumu un varbut, aiziet postaa savaa Dundagaa.

Tur paalii vienmeer atradiisi majas.

tur, kur sasaldeta, milziga pica ir letaka par pienu

2010-01-24T16:24:00.004+03:00

Kajas izstieptas taisni, tik akurati, ka celji jau ir nogurushi. Iepretim anglju benkjis, nee vinji to sauktu par graciozu, bet man shodien vienalga.
Kur liktenis rauj tadus sekluma un alkstoshu piepildijumu dzivi. Klusiba piespele siltu gultu, lai jau rit ielidinatu aukstuma kupena, kur es savu seju mazgaju. Tricosham rokam, tricoshu sirdi iedzeru kartejo dienas devu, shodien nepietiek , ari vakar un aizvakar nepietika.
Viss, man nogura kajas, man nugura dvesele, es atkal skatos pec kaut ka jauna, bet tapat liktenis nemil mani, kurva.
Tik vienmulji jociga dzive, zvanoshi telefoni, simts valodas apkart.
Latviskums nobal, sabruk, piepishaas un nekad nebus tads, kads tas ir Latvijaa.

gan jau kadreiz pastastishu

2010-01-24T15:41:00.002+03:00

Kurmis droshvien seezj pie Kantes un mauc iekshaa Dundadznieku mazo alinju.
Es te seezju, plundzureju, kad ir ko plundzureet. Eedu, kad Hanss nopizgjiijis kaadu burgeru no MCfuck.
Nav jau taa, ka es zzelojos, ka neesmu majas, nav taa, sheit vnk alinjs ir taads ieskaabis, shnjabis ruugts un taa.
Vispar, skiet, ka neko makslinieciski baudamu vairak nemaku un nespeju uzrakstit. Nav man tadas sajutas ieksaa.
Nu nav.
NAV.

kandža

2009-12-13T01:21:00.004+03:00

Asins krāsas nagu laka izlijusi. Pieķepusi un šodien it īpaši šī smaka ir uzbudinoši riebīga. Nu tāda, kad nevar izskaidrot, nav iespējams piedēvēt pareizos īpašības vārdus. Arī vārdu salikumi šodien būs tādi, nekādi.
Es jau zinu un arī jūs zināt. Visas meitenes kā meitenes, tikai činčikam garšo kandža. It kā jau ar alkoholiķa likteni apveltītie īpaši nešķiro. 3 litrene pilna ar pašmāju brūvējumu, domas, ka vajadzēja tak ierasties ar šo burciņu vietējā tusovkā, bet ko nu vairs nožēlot. Pēdējās dienas, kad ir iespēja satikt vietējo čigānieti, pēdējās, kad varu patraucēt kaimiņiem mieru ar kasešu magnatolu - starp citu īpaša stereo iekārta, tā teikt relikvija. Piekaltušais krējums uz galda būs brokastīm, uz pusēm ar elīnu.
Visām resnulēm, vai arī tiem, kuri apdāvināti ar pašapziņas meklējumiem tievēšanas seansā, iesaku alkohola cigarešu diētu. Protams, ir arī blakus efekti, taču za to tauku defekti aizlido tik ātri kā beer shake no Top plaukta.
Nu ko vēl? Es aizvedīšu kādu suvenīru uz turieni, protams, kandžu. Uz šejieni es īsti nezinu, ko lai atved, tas ir atkarīgs no daudziem iemesliem. Tomēr, mēģināšu uzrakstīt testa rezultātus par kandžu. Paldies mātei, kura tik lieliski prot tecināt. Tad i japielejas un tad i vienreiz miers.
Bohēmiskais dzīvesveids, ko nu? Ir uzdevums!

2009-11-29T15:14:00.003+03:00

Tajās acīs narkotikas spīduļoja. Kā filmā It's all gone Pete Tong, šņauc un šņauc, līdz deguns balts. Briesmīgi, taču vēlme pēc ilgstošas negulēšanas, šķiet ir tā vērts. Es gribētu būt tur un arī nebūt. Būt, lai emocijas padarītu par sajūtām un nebūt, jo es sabruktu, nespētu piecelties. Mani vajā atkarības sāls, taču pagaidām es pieturos pie citām garšvielām un ļoti ceru, ka tā arī tas paliks.

Gruzons.

"Es nemazgājos, vismaz piecs paks smēķ sanāk"

2009-11-21T21:09:00.002+03:00

Šodiena, Rītdiena, Vakardiena. Ajj kāda atšķirība, visas dienas vienādas.
Ziemas miga uznākusi, visu laiku gribās vai nu dzert vai gulēt.
Nu wo.
Es šodien, vai arī vakardien, nezinu kā to nosaukt, karoč pa nakti braucu kaut kur uz Vīdāli, īstenībā uz Kolku. Nu visur kur. Un jā, tad sanāca bišķ gabaliņš ar kājām pastaigāties ar superpapēžu zābakiem, pālī un tumsā, āā vēl bija arī auksti. Bet tas pohuj.
Bet es tiku līdz Dundagai, vēsā sierā un ar Pienmašīnu. Šoferis - ar ūsām, galīgi melnām tik vāc pienu un saka, ka nu šis autiš jau nav limuzīns. Nu bet protams, es izskatījos pēc piedzērušās cacas [cūkas ar cāļa acīm] , bet nu es braucu un apgaismoju, ka man īstenībā vienalga ar kādu autiņu tieku, galvenais , ka mājās. That's all.
Forši bija, man šķiet, ka tas ir kāda man tuva cilvēka - aizsaules cilvēka pirksts, kā vienmēr kāds man neliek 15 km ar kājām iet. Paldies.
Superīgas šitās dienas ar Latvijas dzimšanas dienu un saskaņas centra ministrs ir pazeminājis cenas treniņtērpiem. Tie, kuri nezin, tā ir krievu partija. :D

vīdales mežā lasītās ogas

2009-11-20T07:38:00.003+03:00

Svīstošajā automašīnas logā, es zīmēju savus dvēseles ganus. Smadzeņu simfonija trinkšķināja jaunas domu melodijas. Tu visos treniņtērpos rēgojies, visur Tava seja atspīdēja, pat tajā svīstošajā logā. Piedzērušās asinis skraidīja pa kraupainajām vēnām. Milijards ilūzijas saplūst ar eksistenci, ap mani pasaule negriežas, es tikai lieku domāt, ka riņķo. Tā ir vieglāk, tad neredz manu sāpi, kura šņabja dvašā itinusies, kamēr Tu kaut kur smejies, un es nezinu, kur. Nezinu ar kādas markas alkohola pudeli tu dejo drēgnumā.

rīts ir mans vakars

2009-11-15T23:59:00.002+03:00

Saskaitos manas d-light pudeles uz skapja, var secināt, cik pohmena statusi man šogad ir bijuši. Visi drošvien tgd padomāja, ka tur ir vairāk, nekā vajadzētu, bet patiesībā, es varu ar sevi lepoties, ka tur nav tik daudz, kā agrāk.
Podiņš saka, ka es esmu alkoholiķe un arī to, ka viņš arī ir tāds.
Bet man vairāk nav ko piebilst, jo beidzot ir arī jāiet pagulēt.
Kārtējais rīts, kārtējā stadija.

nedomā par to, kā tev nav

2009-11-15T23:47:00.003+03:00

Pastāsti, ko redzi Tu.
Par spīti padomiem, es gribu sajust Tevi laimīgu.
Un vakar, es atkal domāju par to, kam īsti esmu es - naudai, baudai un kas vispār ir uz pasaules.
Nedrīkst domāt par to, kā nav.
/iedvesma no Z-scars - skaties acīs

Pieradums, vecās atmiņas, ķermeņa siltums, alkohola dvaša no mutes dobuma.
Neizgulētas naktis, Tevis dēļ. Raujot sevi uz pusēm, lai tikai būtu tur, kur esi Tu.

2009-11-14T15:52:00.002+03:00

Es mainos un plūstu. Dzeru un nedzeru. Pīpēju un nepīpēju. Bieži nezinu kur es esmu, un kāpēc es esmu. Uzklausu replikas, sajūtu vielas sevī un tās velk uz savu pusi, nespēja kontrolēt mani pazudina. Daudzas lietas daru cilvēku dēļ, kaut arī man no tā nekāds labums neatlec.
Es sēdēju tajā piesmēķētajā mašīnā, klausījos kā mani aplaimo ar sūdu vārdiem un klausījos kaut kādu remiksu, kamēr viņš par mani pat neiedomājas.

Dodamies

2009-11-10T21:29:00.002+03:00

Esmu iekāpusi kādā no gripas paveidiem, protams, ceru, ka infekcijas nodaļas pārbaudi nevajadzēs un cūku sērga mani nebūs piemeklējusies. Lai gan, mediji ziņo, ka ir jāpārbaudās. Tomēr, manī vēl ir cerība, ka tā ir parastā saaukstēšanās pirzmiemas ietvaros. 40 grādi - youhuu īsti šnabja grādi manī uzplaukuši, bet nu kam negadās.

Viss pamazām sāk nokārtoties, līdz ar to manī radies spēks, kurš ietver psiholoģisko stīgu stiprināšanu.
Vēl man ir liels prieks, ka novērtē to, ko es rakstu un, ka ir cilvēki, kuriem manis rakstītais kaut kādā veidā saistās ar viņu dzīvi. Paldies Intai Minkai. Starp citu skanīgs vārds un uzvārds. Vecāki parūpējušies par atskaņām. Es turos, tāpēc Tu arī turies. "Tā mēs visu dzīvi skrejam kā pa ciņiem, var pakāpties, var nokrist, var kāja aizķerties, bet tas jau mums neliedz piedzerties!"

Ignorēju visus, kuri uzskata, ka dzīve ir skaista. Tur ir nepieciešama mediķu palīdzība, ne jau tāpēc, ka es būtu pesimistiska, bet tāpēc, ka jābūt Reāliem. Dzīvot aiz optimisma maskas ir nožēlojami un lēti, jo patiesībā, pie sīkākajām neveiksmēm šī maska var noripot. Vilšanās ir smagāka par masku.
Tāpēc, ir citas maskas, kuras nevar tik viegli noripot. Maskas ir foršas, tās palīdz izdzīvot šajā bēdu ielejā. :D

Dzīvosim un redzēsim, baudīsim un sajutīsim.

Tepat, netālu az IKI, pie otras Maximas.

2009-11-04T23:36:00.004+03:00

Uz manas rokas, nekad netiks uzrakstīts, ka esmu labākā. Tikko siekalās saslapināju savu pirkstu, lai nodzēstu pusuzzīmētu sirsniņu, kuru pati uzvilku.
Mums ir pusizdzers litrs šņabis, izpīpētas cigaretes, kuras pastiprina sajūtas, taču nav sniega eņģeļa sniegā, nav noburtie baudas skati, bet gan smiekli alkohola ietekmē. Es esmu un neesmu. Esmu, jo mani redz,dzird ko saku, bet manis nav, jo, mani nejūt un patiesībā, neesmu šeit nepieciešama, ir labi tāpat, bez manis, bez manas klātbūtnes. Tas ir sapīgi, bet reizē arī pierasti. Tā ir vienmēr, par nožēlu.

Daži panti /Jānis Auza/

2009-11-02T22:18:00.002+03:00

Kartona tramvajs sadega klusi,
Pilsētas trauslajā asinsritē,
Tu manus darbus velc uz savu pusi
Un tos kā savus vēlāk citē...

Iesūdzi tiesā manu taisnību,
Par likumiem nosauc manus melus,
Izsmej šķērsielā Mīlestību,
Pirms vēl nav par vēlu.

Nevainība tika samaitāta vainā,
Simts šķebinošās batālijās.
Labais varonis nomira pirmajā ainā,
Manas virves ap kaklu tam vijās.

Degvīns ar rumu izdzēra mani
Piektdien, vietējā krogā,
Kamēr manas dvēseles gani
Mulsi vērās svīstošā logā.

Sapnis par murgu un diena par rītu,
Simfoniski mēmi spēlē,
Es atstāju dienu neizbaudītu,
Lai būtu, ko testamentā vēlēt.

Pusgatavas asaras acu kaktos
Iekrāsojas zaļganā tonī
Patiesībā es turpinu rakties
Kaut kur zem pērlēm Tavā kronī.

Sagriez papīra vilcienus
Papīra vilciņos mazos,
No kripatas radi riecienu,
Ar kuru lai vēlāk dalos.

Ķecerībā apvainota sadega klusi
Mana pēdējā patiesība
Nu jau nakts iet uz rīta pusi,
Lai man tiktu BEZGALĪBA.

/Jānis Auza/

But than some people look at you.

2009-11-01T20:42:00.002+03:00

Tevi glaimo, kaut zini, ka tā ir lišķēšanās.
Tu dzirdi, ka par Tevi runā, kaut zini, ka par Tevi tāpat nedomā.
Tev uzdāvina spārnus, kaut dāvinātājs zin, ka Tu nekad nelidosi.
Tev iedod padzerties, kaut arī ir vīlies, ka vēl viena mute pievienojusies pie viņa pudeles.
Tu sarunā tikšanos, kaut arī zini, ka nemaz Tevi negrib satikt.
Tev prasās skaisti dzīvot, kaut arī zini, ka gribi atstāt šo pasauli.

Un tā visu dzīvi dzīvo, varbūt izdzīvo, bet tā arī neatrod kādu, kurš patiesi par Tevi grib rūpēties.

Dzeltenais paraksts

2009-11-01T13:21:00.004+03:00

Ir iestājies rudens un, patiesībā, drūms laiks, kurš arī cilvēkus padara nesmaidīgākus, nekā toreiz- vasaras dzestrumā.
Mans laiks gandrīz vienmēr ir drūms, varbūt ne ārēji, bet iekšēji noteikti. Es nežēlojos, es vienkārši ķeros pie lietas īstās būtības, jo kādēļ gan melot, ka viss ir kārtībā, ja patiesībā, vircas smaka šķiet foršāka par pašapziņu.
Taču šodien kalendāra lapa tiek pāršķirta - par vienu mēnesi. Un Raganas vairāk uz jumtiem sīvi nekliedz, rituāli ir beigušies. Kad tiks pāršķira nākamā lapa, tad jāgatavojas uz kaut ko vēl aukstāku un sniegā zīmētiem eņģeļiem, kroplības paskatā, jo drošvien kāds sētas krancis uz tā būs atstājis dzeltenu parakstu.
Vispār ar vienu kāju esmu atgriezusies savā agrākajā kaislībā - volejbolā.
Wuuhuuu

Drugs are bad? ..SO what?

2009-10-17T17:47:00.002+03:00

Degoša svece un kūpoša cigarete. Glāze coca-colas un pirmziemas saule aiz loga. Drebuļi un viegla rokmūzika. Viss kā parasti, tikai šodien mans vārds ir ierakstīts kalendārā. Gribētos uzrakstīt kādu kaislīgi erotisku stāstu ar mīlošu, skaistu nobeigumu. Nesanāk, nav vārdu ir tikai domas un idejas, it kā jau puse no izdarīta darba, bet nesanāk.
Kāda vārdadienas svinēšana, bez līdzekļiem un nav komforta sajūtas, jo zini, ka čoms noeiet pa burbuli. Tu nezini, kas ar viņu notiks rīt, aizparīt. Visādas domas, ka manis dēļ, ka visi samaitājas, ja pārāk bieži uzturas manā sabiedrībā. Tajā pašā laikā, šķiet, ka katrs pats izvēlas savas dzīves krāsas. Tā neziņa, kas notiek ar viņa psihi nogalina. Pats briesmīgākais, ka nekad nevari zināt kā lai palīdz, kādu atbalstu, lai dod.
Viss sliktais notiek vienā dienā. Kur, lai rod spēku lētajam optimismam?

Vērtības nekādas

2009-10-11T22:44:00.003+03:00

Viltus princese, tā bēdīgā un skumjā, raud, kamēr žurkas asina zobus. Pamāte tik smaida, runādama ar draudzeni. Tikmēr princesi par sūdpaku un nejēgu saukā. Tas tikai smaidu izraisa, gandarījumu vai jaunu spēka intrigu.

Mēs dzīvojam un dažreiz svinam. Iemācījušies noslēgties no ģimenes dzīves, smaidām sabiedrībā, rādām, ka viss ir kārtībā, atkal smaidam un labi izskatāmies. Neviens pat nenojauzdams, kas slēpjas aiz šīs koķetīgās čaulas, par foršu dēvē. Patiesība noslēpjas aiz milijons asarām, mājup ejot. Ne visi spēj slēpties, divās dzīvēs dzīvot, ar asarām acīs, smaidot pa telefonu runāt - divās emocijās dzīvot.
Tikai tuvākie mazliet wairāk zin un savu pieredzi izstāsta, kuru slēpjās aiz tādas pašas - cēlās maskas. Cilvēkiem ir jāpriecājas, viņiem nedrīkst sabojāt vakaru ar savu grūtsirdīgo seju. Cēlums, iedomība un nepieejamība tik īsta šķiet, ka jau pats esi sev noticējis, neatkarīgi no tā, ka, patiesībā, nezini, ko nesīs rīts tur - it kā mājās. Tajā patversmē, kuras par mājām dēvē, jo tur tu guli un ēd visvairāk.
Ja nekad nav ģimenes bijušas, vai neīsta tā, tad mājas par tiltu jāsauc.

Broken

2009-10-08T22:44:00.003+03:00

Elpo dziļi, jo šodien mana elpa aizraujas, elpo arī par mani. Man kaklā minka ar dzijas kamolu spēlējas. Es jūtu sevi, jo milijons domas neļauj noslāpēt dzīvi. Elkonis sitās pret galda malu un satracina nervus. Alus ir devis apgaismību par mani. Nē, es neesmu. Bļāviens, kāpēc es esmu tāda un ne citāda. Neesmu cilvēks, esmu uz divām kājām staigājošs, noputējis pasmiešanās objekts. Man ir tik daudz dēvētie draugi, kuri manis dēļ pat mazo pirkstiņu nepakustinās, kamēr es esmu gatava savas tirgus apenes novilkt viņu dēļ. Lai tikai citiem būtu labi, nopirkt viņiem šokolādi, atdot pēdējo, lai viņi justos labi, bet pēc tam pamestu vienu ar asarām, pasmietos sabiedrībā. Viņu acīs es spēju nolasīt smieklus, vārdus, domas: `Kas tad Tu esi, labākajā gadījumā kaut kam derīga.` Tie ir maigākie vārdi, aiz tiem, ka man patiesībā wajadzētu nošauties.
Visi, kuri mani pazīst, drošivien domā, ka es esmu stulba, bet mīļie, šada sajūta no nekā nerodas.
Nerodas.
Pattinson, Tavas dziesmas ir lieliskas.

Jūra

2009-10-04T22:35:00.000+03:00

Jūra

Narkotiku pelni un dimanti.

2009-09-29T08:16:00.005+03:00

Tajās ēnās pazūd soļi. Šķieta, ka gaiss ir kļuvis saldāks. Ik dienas saplūsti ar debesīm un zemi. Tas prasa tik maz pūļu. Tik maz laika un telpas, lai justos laimīgāk. Tas ir neizskaidrojami, ja vien pats neesi bijis šajā nosacīti perfektajā idillē.

Viss sākās jau agrā bērnībā, pie alkohola tvertes iznīcināšanas. Kad jau vēlāmais rezultāts paliek neinteresants, tad kalna virsotnei pamazām pievienojas 'zālītes ampulas' un tālāk jau stāsta turpinājums par pārējām apbreibinošajām vielām, visiem ir zināms. Un, kad uzdod jautājumus: "Kāpēc? Vai tas ir vajadzīgs? "
Atbilde ir vienkārša: "Dzīvojam tak vienreiz!"

Šāds ir tipisks atkarīgā stāsts. Tikai retais no stāstītājiem ar priecīgu ziņģi apgalvos, ka ir patiesi laimīgs, ja vien pirms tam nebūs iesprucinājis sevī kārtējo zārka naglu. Iemesli ir dažādi - vēlme būt citā pasaulē, atslēdzoties no realitātes vai varbūt, nekādas ģimensikas sajūtas, neveiksminieka statuss vai vienkārši - dzīve jābauda. Lai kā vien negribētos, šīs devas nogalina visu.

Ēnās pazūd soļi. Visi aiziet klusi un nemanot. Neuzsit pa plecu, nepaspiež roku, neuzsauc - "Vecais, sazvanīsimies!" Atapšanās sasmirdējusī mēslu virsotnē. Tikai putraino domu skaļums neļauj nomirt. Nav vairāk nekā.

P.S. Es neesmu liekulīga, es nevienu nenosodu un arī neslavēju, iekams pati neesmu tam izgājusi cauri. Nesaku, ka taisos nodoties kaut kam tādam, taču neviens nekad nevar zināt kādu teātri ar mums spēj izspēlēt dzīve.

I wanna be daylight in your eyes.

2009-09-27T00:10:00.002+03:00

Rupjā balsī kliegt pa pasauli: "I wanna be daylight in your eyes"
Pielikt punktu visiem stereotipiem, uzvesties nepieklājīgi un neierasti, atrast sevi trakulībās. Un tad atkal mošot un bļaut I wanna be daylight in your eyes. Jā.
Tad ieviest sev nedēļas plānā alkohola iznīcību, smacēties zaļajā pūķī un sasniegt virsotni. Atkratīties no visām ikdienišķajām problēmām, uz brīdi nepārdzīvot par suņiem, kuri laukos nav ēduši. Pateikt 'čau' ienaidniekiem, iepūst alkohola dvašu sejā, pasmieties par viņu lētumu un atkal kratīties kā trakumsērgas apsēstai.
Visiem ir saprotams, ko es ar to vēlējos pateikt, bet man tik un tā gribētos turpināt:p

ar moci no viena ciema uz otru

2009-09-24T19:47:00.004+03:00

Adrenalīna deja. Spontānas idejas ir vai nu foršas, vai nu pilnīgi bullshiti, vidus ceļš nepastāv.
Taču, mājās braucot, sajūtas it kā vējš cenšās noskriet Yamahas meistaru, bez ķiveres, ar izplestiem spārniem un jā - lidojam, cik ātri vien spējam. Vējš nebija mūsu konkurents. Tas tikai uzkurināja vēlmi traukties vēl ātrāk. Asarainas acis, vēja paņemta skropstu tuša. Ņem, savāc, man bija labi, laikam jau mans eņģelis vai buda vēlējās, lai jūtos sekunžu simtdaļās mazliet laimīgāka.

Un zvejnieku ciems, tik daudz vēja kā nekur un ziniet, nekas arī tur nav mainījies. Lai gan, kur tad ir. Vienīgais - cilvēku iekšējās pasaules ir mainījušās. Ja tā padomā, nekas vairāk nav kā agrāk un nekad arī nebūs.
^^

Alcoholic kind of mood.

2009-09-20T17:51:00.003+03:00

Klausoties pīļu kliedzienus, kuri pie saulesrieta ēnām kurkst kā slimas vardes. Pīpējot pēdējo cigareti, kura smird gluži kā skūpsts no rīta, kad iepriekšējā dienā izdzertas šņabja mucas kaislīgās.
Viskarstākajā rudens dienā ir tik auksti, ka sasalusi vienīgā doma, kura atšķir dzīvi no nāves. Sulīgi saldais avotu ūdens kā eksistences papildinājums. Noslēgts darījums, kurš nepilda nosacījumus. Nekas nav mainījies, tikai gruzons milzīgais noslēpts aiz skaudības. Nemākulīga baudīšana iedzen raganu zobos. Un un un jā.

pieliekot

2009-09-16T00:10:00.006+03:00

Es esmu tā, kura neprot sevi samīļot. Tā, kura nožēlojami cer, ka to izdarīs kāds cits. Paļaudamās, ka kāds savu rūpju sarakstā ir ierakstījis arī manu vārdu.
Man sāp žoklis. Taču kāda šķirba, kas man sāp.
Tālāk nespēju neko uzrakstīt, jo man sāp, sāp un arī sāp.

Man vajadzīgs glābšanas riņķis, tāds kas no atkarībām veidots.
Nu tāds vilnis, ar baltiem krapāļiem spārnots.
Aizlido un esi brīvs.
Varbūt, pēc dienas stīvs.
No domām atbrīvos.
Un pēc tam samalts pīšļos.

Gruzī nost.

2009-09-15T17:37:00.003+03:00

Uz karstām oglēm svilinos, sēžu un izciešu. Tik daudzas lietas sakrājušās, nejūtu sevi, nejūtu mīlošu attieksmi un vispārīgi esmu iedzīta bezkrāsainas dzīves pelnos. Katru vakaru, pirms gulētiešanas domāju, kā būtu, ja manis nebūtu un vai daži cilvēki aplaudētu manās bērēs. Es nezinu, kur lai rodu sevi, kur lai smeļos gaisīgu atmosfēru. Beidzies Adaptols, warbūt tas manu apziņu ir samaitājis, lai arī jau no agras bērnības esmu jutusies kā liekā persona ģimenē, nepraša un šie iedzītie kompleksi man neļauj normāli izdzīvot.
Cilvēki man apkārt. Nezinu, kad esam divatā, trijatā mani sauc par dievieti. Turpretī plašākai publikai liek saprast, ka neesmu nekas vairāk par mēslu čupu. Es neko nesaprotu. Es atmaikstu, kad mani paslavē, lai pēc tam raudātu spilvenā, kad mani uztaisa par tādu, kāda iespējams neesmu.
Jāmainās vai arī es nezinu . . .
Gruzons.

Es ķeru sāpju apturošo taureni.

2009-09-10T19:38:00.004+03:00

Klausoties mīlas dziesmas, kuru saturs aprobežojas ar nelaimīgu mīlestību, es ar sāpošu sirdi vai varbūt beigtu nervu, sēžu uz balkona un domāju par problēmu izbeigšanu citādā, taču ierastā veidā. Kad jau sariesusies it kā pēdējā asariņa, ienāk kāds un sasmīdina, tādejādi radot krasu garastāvokļa maiņu. Man tas nepatīk. Gribu būt vai nu ekstra bēdīga, vai nu superpriecīga. Vandoties pa dzīvi vidējā stāvoklī var sajukt iekšējie emocionālie spēki. Respektīvi, nervu sistēma. Un jā, iespējams, ka tas ir smieklīgi, bet man 18 gadus vecai jaunietei, vai arī kā škiciņš saka - ātraudzei ir jādzer ikdienas Adaptola deva. Palasot šī medikamenta lietošanas instrukciju, iestājas zināma krīze, jo, lai sasniegtu mieru man jālieto preperāti kā sagrabējušai omītei, tas jau kļust vairāk kā biedējoši. Vai tiešām mana nervu sistēma ir tā sabeigta, ka vajadzīgas zāles, lai apturētu šos impulsus, kuri rada diskomfortu, jo tas patiešām ir nepatīkami, ja visu laiku sāp. Cenšos ar domu spēku apturēt šīs it kā impulsīvās sāpes, taču nesanāk, tāpēc talkā nāk Coxstral deva. Un tad paliek labāk, jo sajūtu rada tveice reibonī. Man šķiet, ka jau tagad spēju nosaukt 20 pretsāpju preperātus, kamēr citu farmaceita spējas aprobežojas ar Ibumetin.
Ko nu es par sevi vien.. pasak Tu ar kaut ko. :D

Mans mazais vāverēns kaut ko foršu ir sarakstījis.

2009-09-07T21:40:00.000+03:00

"nu vispār jau es biju beidzot saņēmusi sevi rokās ,atgājusi no alhahola uzkrāšanas savā organismā un kārtīgi paēdusi arī biju (jo bez tā jau nu nekā) un tā nu es beidzot domāju,gribēju un gandriiz jau iesāku rakstiit viedokli par tevi,bet sūds,kas man no tā visa sanāca.es sapratu,ka par tevi neko uzrakstīt nevaru,varu tikai par mums,bet nu kur tas der?
tādēļ pie viedokļa tev ne sūda nerakstiišu,pateikšu tev te pat visu ko par tevi,sevi un mums domāju,tāpeec piesprādzējies un saturies,jo viss te nebuus tik rožains un saulains kā varbuut tev gribētos.
sākšu ar to,to labo laikam.man patiik,ka tu man pazvani,tad,kad es esmu paņēmusi rokās telefoonu,lai zvaniitu tev un man patiik,ka tu pasaki to,ko es tajā briidii nodomāju un ,ka tev tā pat kā man patiik padirst par tiem,nu tiem,kas džinsus pērk par 25 ls uz tirgus un valkā zelta topiņus.un man patiik kopā ar tevi vadiit muusu kulinārijas šovu "nakts karatē " vēl man patiik,ka mums ir bezmaksas sarunas.vēl man patiik teelot,ka man nepatiik,ka mani samiiļo .un man patiik periodiski izvākties no tava dziivokļa un nest visas mantas uz preteejo māju,lai jau peec laicinna atkal vareetu papildinaat tavu virtuvi ar savaam bļodiņām un skapi ar topiņiem. ai un vel un vel.
bet nu tas beediigais - man besii,ka tu uz mani sakliedz par gurķu mizām uz galda un spraitu gultā un arii tas,ka tu vnm visu dramatizē un pārmet,ka neliekos par tevi ne zinis,jo tur nav ne suuda patiesiibas,jo ja neskaita to,ka praktiski pie tevis dziivoju tu arii esi vieniiga ar ko kopā un pie kā es skatos porņikus un tu esi vieniiga meitene,kas ir čamdijusies gar maniem krapāliišiem un vieniigaa kurai es esmu poozeejusi kā caciņa vannaa. un vispār jā.
bet tagad ir pienācis laiks man cept dančai siera maizes davaj ta jau kaut kad veelāk.
piezvani man jo tu jau zini,ka gaidu "

Elīna Kokarēviča

mans skaistulis

2009-09-02T18:08:00.005+03:00

Sāļa asiņu garša mutē. Tumšs redzējums, sāpes krūškurvī. No šīm sāpēm reizēm gribētos tepat - nāvei pie deguna stāvēt. Ekskluzīva paskata ātrās palīdzības mašīna. Telefons kā vienīgais saziņas līdzeklis ar tuvākajiem. Lūžņu kaudze, aizverot acis, saspiežot plakstiņus ciešāk, paveras skats uz vīrieti ar biezām lūpām, lētu smaidu un cigareti. Gļuki. Apziņa, ka tik maz ir pietrūcis, lai varētu baudīt paradīzes augļus. Suns, zvērs vai kaķis ir izbojājis asaru savaldīšanas spēju. Un visādas domas par negadījuma labošanu, laika pagriešanu atpakaļ un milijons graudaino sāpju par skaistuļa bojā eju koka stumbrā.
Varēja būt ļaunāk, sūds par dzelžiem...tie ir visstulbākie mierinājumi kādus vispār spēju līdz šim iztēloties. Bļeģ viņš bija skaists dzelzis, to atzinuši daudzi. Ar jaudu, ātrumu, spēcību un lielisko izskatu. To nesaprast cilvēkiem, kuri no mašīnām saprot tik pat daudz kā no ķīniešu zemdeguņa murmulēšanas.

NEKAS, tikai never think no Roberta Patinsona.

2009-08-27T22:46:00.002+03:00

Pēdējo reizi pietuvoties savai un Tavai zemapziņai. Pietuvoties ar lielu vērienu. Paiet garām visam ar paceltu galvu, papūšot pa sānu savus garos matus. Iemājot citos uzticību, ka esmu pašlepna un nepiejama. Ar aizkūpinātu cigaretes smārdu un nodilušiem papēžiem, seksīgā kleitā justies kā bezgala kārdinošā telpā. Tādā vietā, kur visi uzsmaida un to pašu emociju gaida atpakaļ, bet tā vietā saņem vidējo pirkstu, ne jau burtiski, bet to varētu redzēt skatienā. Tajā pašā laikā nezaudējot savu cēlumu, koķetēt ar gadagājuma vīriešiem un raisīt viņos kņudoņu vēdera lejas daļā. Un neko nedomājot, pamest viņus tik pat ātri kā visus pārējos alkohola Zevus.

Atrast kādu, kurš iemācītu dzīvot, nepieminot seklumu vēnās, kurš aizvien rada kaitinošu plūsmu.

Esiet ar mani emocijas. Sakropļojiet vēnas, ja vēlaties, noārdiet smadzeņu šūnas, bet saglabājiet zemapziņu un mākslu izjust.

Tu Tuvojies Sev.

2009-08-25T18:25:00.003+03:00

...neitrāli kāds pajautā Tev.

Atkal jau nesanāks nekas pozitīvs, ko pastāstīt.
Sūdi ģimenē, nu kas gan tā par ģimeni, kura neļauj iesākt dzīvot. Tik viegli ir gāst smirdīgos sūdus pār manu galvu, bet tas ir jāsaprot, jo tā tak ir mana ģimene. Un tā jau nekad neielūkosies manās sajūtās. Es tikai pakratu emocijas, paleju kādu asaru un, protams, piedzeros. Nekādas jēgas. Un man tie pleci ir apsūbējuši piedzērušies uz, kuriem it kā varētu nolikt tukšo galvu un paraudāt.

Pēdējā laika notikumi. Visādi 40 l mājas vīni, milijons zvaigžņu un vēmekļi pie manām kājām. Daži naidīgi stervu skatieni, kuri vēsta, ka maukas statuss ir manējais.
Tad vēl manas mājas, jā, kuras jau visiem kļuvušas mīļas. Kartupeļu rakšana dubļainos laukos un smiekli pie geju uzvedības ainām.

Nogurums un apnikums no visiem un visa. Bezspēcība un tās plūsmas pa vēnām, ikdienišķas un jēgas nepapildinošas. Atslēgties no šitām jezgām un saprast dzīves patieso būtību. Arvien vairāk sāk šķist, ka piedzimstam, lai dzīvotu, bet dzīvojam, lai nomirtu. Nevienai no šīm fāzēm nav īstas nozīmes, kaut kāda lieka enerģijas, kā arī materiāla izlietošana.

Ar muzonu pret gruzonu.
Atkorķēju.

I'm so sick of this tombstone mentality.

2009-08-06T21:27:00.002+03:00

Te es atkal.
Stāvu ar kapli pret sauli. Ravēju kāpostus, sīpolus un savas smadzenes. Iztīru visu no nezālēm, kuras piesārņo mani. Taču, viss, kas ar mani ir noticis liek dzīties pakaļ tādai pašai nākotnei, negribot, necerot un neievēloties. Kā lai mainās, ja aiz muguras ir tāda sūdurūķu paradīze.?
Dzīvo šodienai, bla bla bla. Kilogramu ar drāpi? Ir piedāvājumi.? Tad man nevajadzēs nekādu šodienu, man pietiks ar to stundu vai mirkli, kurā būšu realitētes sagrautā vidē ar zelta asmeņiem rokās un karošu pret ļaunajiem taureņiem. Viena, saplēstos svārkos, nodrāztās kājās un karstasenīgu sejas izteiksmi. Tas mani darītu laimīgāku pat par seksu ar Šonu Ferisu - to seksīgo aktieri ar dzimumzīmi uz kreisās augšlūpas. Es vienmēr būšu Tava fane, jo reti, kurš tā spēj mani uzbudināt kā šis iedomu eksemplārs.

Ok. Gruzons.
Es klausos tālāk SHINEDOWN - SOUND OF MADNESS
un iesaku arī jums noklausīties un izlasīt liriku un vispār LIELISKA dziesma.

I'm so sick of this TOMBSTONE mentality.
[super]

I created the sound of madness, wrote the book of pain.

tryin' to make things right ^^

2009-08-04T04:05:00.005+03:00

Degradācija. Kaut kādā ziņā nožēla par cilvēkiem, kuri nesaprot citus. Neprot novērtēt cilvēkus, viņu identitāti, noslēpumainību un apmāto tieksmi pēc atkarību veicinošām vielām. Tās bendē veselību, bet neviens par to nedomā, atslēgties no ārpasaules, sajust kaut mazliet prieka ir tas, kas liek nodoties šīm lietām. Apziņa, ka tas ir slikti ir tikai tiem, kuri nereizi nav sajutuši tādas garšas, taustes, redzējumu simfonijas un eiforiju. Esmu iemācījusies neteikt, ka tas ir riebīgi, ja neesmu pamēģinājusi. Ir daudzas lietas, kuras es neesmu mēģinājusi un nesapratīšu. Bet tas tikai tamdēļ, jo nevēlos iesēsties tajās sajūtās, ne jau veselības dēļ. Tāpat mēs nokļūsim aizsaulē, uzskatu, ka nav svarīgi ar kādām aknu sapuveņiem vai tromba aizsērējumiem. Tā ir dzīve. Nebaidoties no nāves, taču arī necerēt uz labsajūtu, ko tā sniedz, jo ir tikai viena lieta, ko cilvēks visvairāk vēlas būdams miris, tikai un vienīgi būt atkal dzīvam. Lai gan tā ir mana subjektivitāte un pašnāvības mocītie mani nosoda, es neatkāpjos no sava viedokļa.
Kad atceros savu dzīvi, savus pārdzīvojumus, saprotu, ka bija arī laiks, kad nāve likās vienīgā ekstāze, ko piedzīvosim. Taču šobrīd es gribu baudīt, eiforiski krist bezdibenī, vai atrast mūžīgās bēdās prieku un vispārīgi izbaudīt jebkuras emocijas, kuras pasaule ir mums devusi. Patiesībā, es ilgojos pēc nenormāla psiholoģiska un garīga pārdzīvojuma, kura rezultātā es vēl vairāk saprastu, ka viss ir mēsls par ko agrāk esmu elsodama, slaucījusi asaras. Bēdīgi, ka cilvēki vēlas dzīvot tikai pārticīgā priekā un neprot saskatīt skaisto arī sliktajās emocijās.

Šobrīd, es te sēžu un domāju par visu. Pat par savu runci, kurš ir izsalcis. Es vairāk negribu būt aizspriedumu pārpildīta un sākt kaut ko no jauna. Sakārtot savu psihi. Satikt cilvēkus, kurus neesmu redzējusi un, kuri ir tikai manās atmiņās. Un un un vēl dzīvot ar cīņas sparu. Atturēties no raudāšanas, pievērsties uzreiz problēmu risināšanai. Tā ir mana motivācija, mans spēks.

Rīt ar Tomu cepsim karpu, es zinu, ka būs garšīgi un sātīgi. Neateiktos arī no pilzenes aliņa, kurš sulīgi puto manā dvēselē. Krāt pudeles uz balkona, klausīties labu mūziku un vēl daudz daudz daudz . . .

Biju lībiešu svētkos. Pilns ar dažāda gada gājuma cilvēkiem - tusēt gribētajiem. Dejojot ar plikām pēdām pie dziesmas "džeks no Kurzemes." Arī pārdzīvoju. Samiksēju sajūtas ar atkarību kombaini un jutos kaut kā, taču labāk, nekā parasti. Seksuālāk. Es smaržoju pēc cerībām un jutu, ka esmu arī vīriešu cienīga. Lai arī vienmēr esmu bijusi kompleksaina, šoreiz man bija feelings, ka esmu vajadzīga, tāda, kāda esmu. Neskatoties uz saviem mežonīgajiem trūkumiem, es arī kādam patīku, tas ir pozitīvi.

Davaj sāksim dzīvot, pārdzīvot skaisti un iepazīt cilvēkus, kuri šķituši nožēlojamāki par dzērājiem ar nosauļotu, sarkanu seju un adibas maiku - ar oderi.

Dzīvojam! Tauta!

Paul and Fritz Kalkbrenner - Sky And Sand

vakar.

2009-07-30T18:02:00.002+03:00

Kāpēc viena šampis man pa zemi vārtīties neliek?
imunsistēma pret draņķiem nenoārdās.
Dubļos sapļekināties un smaidīt ar netīru muti nesanāk.
Nikotīns nomierināties palīdz, dūmi sasmirdina muti, ne jau dubļi
Stutēties pret baļķiem un klausīties vecos bītus no tumbu rūkoņas, aizdomāties un palikt nekurienē.
Ar bačoku sulas, kurā sapelējušas citrona šķēlītes dirn. Padusē un ej, ejam kopā.
Notrulināti papēži tajās ielās un mans dievs soda par izdomātājām fantāzijām soda, jo nesūda tās nav tik kaislīgas, kad toreiz iztēlojos.
Viens ar lielām lūpām mani medī, otrs skatās ar šķību smaidu. Vēl kāds nogāž uz mitrās mašīnas bagāžnieka un ņirdz, jo zem zaķa slēpjas iekāre.
Veca tantiņa, mazā sakrokojusies tusētāja māca jaunos, nogāžot un sabradājot mūsu enerģiju.
Viss bars kā vilki ar asiem kaislību zobiem vēlas apēst svaigo gaļu un grūž cits citu malā, lai tiktu pirmais pie medījuma.
Un tas viss ir apnicīgi un smieklīgi reizē, mežezers par uzdzeramo bonusam šķobīties liek.
Pārdzērušās maukas pie ugunskura smērē pašapziņu.
Un jaā, mājās, kuras jau visiem kļuvušas mīļas.

As I entered the room he was laid there in bed, in my bed.

2009-07-26T17:39:00.006+03:00

Daudzoslošas pēdējā brīža sajūtas. Balle ar iespēju izlādēties, netīrs dzīvoklis un bezspēcības augstākā pakāpē ietīts saules stars ķermeņa kokonā. Punktuālas, regulāras iedzeršanas ar volejbolu komplektā. Vīrišķība un milzumdaudz morālās dvēseles kritizējums.
Iemācīties dzīvot ir pirmais mērķis. Nebeigt sapņot pie Roberta Pattinsona aizsmakušās balss tembra dziedājumiem ir otrais. Un vēl daudz, kas neliek man mieru..
Uz soliņa noliekta galva, koku lapu skaitīšana. Bezprincipiāls līderisms citu acīs liek justies kā amputētam loceklim suņa zobos. Ņirdziet, ņirdziet tad, kad es zināšu, kas esmu un kāpēc, sagraušu morāli arī tos, kuri darījuši pāri ar savu mēslu čupu smadzeņu izvirdumiem pār manu necilo dvēseli.

Neaizmirstami ir pieminēt savu pirmo jumtu. Avārija. Nožēlojama paskata indivīdi. Un kāpēc es tur? Tikai tamdēļ, ka nesargāju savu dvēseli un ļauju tai plūst pār mani un nemāku apstādināt šo plūsmu, kura ir tik fakin' kaislīga, automašīnu mīkstajos sēdekļos. Ar vienkāršu pieradumu pie grādīgām lietām, kuras patiesībā vairāk nav manas dzīves savstādaļa. Gribu jaunu atkarību.
Varbūt, man jau tāda ir?

I wanna Drink u In

2009-07-22T01:12:00.003+03:00

Izgaršot. Apsēžoties ķīniešu pozā ar sakrustotām kājām. Elpas tveici, kura sasvīdina muguru.
Iedzert Tevi, atstāt skanošu skārdeni un iemīlēt tukšumu tajā. Pievilkt tuvāk, vērot, iemājot uzticību. Noķert visas lietuslāses, kuras bojā spīdošo atmosfēru. Notīrit stiklu, kurš ir starp mums.

Kaut kas jauns.
Bet ātri tiks aizmirsts.
Negribu būt pirmā, kura sāk rakstīt attiecību burtnīcā.
Gribu, gribu, lai saproti manu skatienu. Nolasi manu kaisli. Saņurci burtnīcu un sāc tīrrakstu ar maigu glāstu.

I wanna drink you in
I am drinking you in
I wanna drink you in

Hardly breathe, I'm in urgent need
You know the thirst is taking over
The thirst is taking over

I wanna taste it
I need to taste it

Skillet - The Thirst Is Taking Over

Visas pasaules dūmakā

2009-07-21T00:19:00.003+03:00

Kāda ir sajūta, kad pieklauvē jaunais kaimiņš ar pudeli bonīša. Šis kamiņš mani vienmēr ir uzrunājis ar smaidu un foršo "čau."
Jā, mēs iedzērām. Pie manis mājās un tas nebeidzās ar seksu manā gultā. Tā bija viegla, iepazīšanās dzeršana ar Elīnu komplektā. Es nemaz bez viņas nevarētu rast tādu vēlmi ar viņu sadzert.
Jā, tā braukāšanās viņa auģikā ar 80. gadu mūziku bija sava veida eiforija. Man tik ļoti patika tas, ka redzēju Elīnu laimīgu. Un šoreiz kopā ar mani.
Arī tad, kad viņa bez nekādiem aizspriedumiem gulēja vannā un pēc manas pavēles tēloja caciņu. Tika uzņemtas arī fotogrāfijas, kurās viņa smaida kā vismīļākais meitēns uz pasaules kaut arī aukstais ūdens nemaz nebija tik smaidīgs, nu vismaz es tā domāju. Kā redzat, bezfilma panāk arī kādus neaizmirstamus brīžus. Un, kurš idiots teica, ka alkohola ietekmē cilvēki nekontrolē sevi :D

Visādi notikumi, kuru rezultātā man griežās galva un pasaule arī atkal komplektā apreibina. Lai arī, pie visiem gruzoniem, milijons gruzoniem, kuri man ir bijuši un sagrauj manu iekšējo ego, starp tiem visiem ir arī kāds mīļš un atcerēšanās vērts brīdis. Ceru, ka vecumdienās man būs pieeja internetam un es nebūšu iebraukusi tādā vilnī, ka varēšu atcerēties sava bloga ierakstus. Jā, arī tos, kur man rādījās sarkanais taurenis ar lielajiem zobiem.

It kā jau viss ir kārtībā, bet tāpat, man nekad nav labi, vienmēr ir lietas, kuras gruzī.

Nākamreiz rakstīšu, kad būs superlabais noskaņojums & varēšu uzrakstīt kaut ko Ne Tik Pesimistiski.

Adios miamor.
Lai arī banāli skan. Elīna ir visforšākā, neskatoties uz to, ka ir lietas, kurās mēs nevaram atrast kopēju kompromisu, bet tie jau vairāk vai mazāk balstās uz apkārtējiem.

Gruzon :D!

xD

2009-07-17T20:31:00.003+03:00

Skaitu opija burbuļus.
Ar asarām tos spridzinu.
Spēcīgiem domu izvirdumiem uzleju šņabi no piena pudeles.
Aizkūpinu pirkstu galus, elpoju nagu lakas smārdu.
Smejos par kaltētām kaņepēm un dauzu galvu pret čipšu sapuveņiem.
Laizu pelnus no pakāpieniem, sapinu mēli suņu spalvās.
Klausos karbonāžu klopēšanu un jūtu jēlas gaļas asinis.
Esmu samircināts papīrs dīķa niedrēs.
Nē, es vienkārši neesmu pati un nekad nebūšu.

2.

2009-07-12T17:30:00.008+03:00

Gruzons.
Volejbols, 2. vieta Rojā, bet braucu pēc pirmās. Tāpēc, parāva gruzonu.
Tad tas bezspēgs nogurums, netīras kājas un smilšaina alus pudele. Ideāla kombinācija. Ā vēl kaut kāds smirdīgs smēķis zobos, ka gribās pakārties uz līdzenas vietas. Bet nē, jo tā šašļiku smarža kāpās bija fakin' reibinoša. & Tad Maximas foršais apmeklējums, kur mēs esam šokā par piedāvāto alkohola sortimentu. Bet vispār, Roja man patīk. Mazliet. Palēkājuši pa peļķem, maucām iekarot medības lauku, kurš aprobežojas ar dzīvokļa viesmīlību.
Kolka. Patiesībā, es pārtraucu savas visnotaļ interesantās gaitas Rojā, viena iemesla dēļ. "Patīk, bet nedrīkstētu patikt" dēļ. Tas ir grr. Tur bija totāls gruzons. Totāls. Visi man besīja, un es visus izbesīju. Pesimistiski noskaņota un netīrām, knauļu sakostām kājām, ilgojos pēc eiforijas cienīgas elpas. Lielākā daļa jau zin, kas man to spēj sniegt. Protams, ka drāāpīte. Tikko sajutu atkal to garšu mutē. Reiboni, domu izvirdumu, krāsu krāsojumu. Labi, ka no rita šī eiforija mani sasniedza.
Viņš. Tā nepiejamība, vienaldzība karsē asinis. Bezrūpība un tads fakin' vieglums no viņa plūst. Uz viņu skatoties es spētu izdomāt miļļijons seksuālo fantāziju. Patiesībā, es apzinos, ka viņš ir tāds, kurš citām meitenēm šķistu pilnīgs nekārumiņš. Man vienmēr acīs iekrīt vai nu totāli izlecēji, vai nu arī tādi, kuri māk paslēpt sevi vienaldzībā, taču tajā pašā laikā superlabā pašsajūtā, kura ir jaušama. Man jau it kā jāpriecājas., jo tad, kad es vēlējos, lai viņš ir manā tuvumā, viņš bija. Ja ne blakus, tad vismaz uz blakussoliņa. Un tā vērošana, kā viņš ievelk kārtējo devu un caur dūmiem redzamas viņa piemiegtās acis. Bļe tas bija tik skaisti, ka es gribētu atkal kaut ko tādu piedzīvot. Līdz nākamajiem jūras svētkiem! :D

1.

2009-07-12T17:15:00.003+03:00

Varētu jau sākt rakstīt kaut ko sirdij baudāmu, pēdējā laika notikumus un arī mazliet par viņiem.

Bet, patiesībā, es gribu pastāstīt kaut ko vispārēju. Nesolu, ka tas būs gramatiski, ortogrāfiski un vēl citādi pareizi, jo šodien man iemeties vieglais pēc pārtiju pureklis, ja to tā var nosaukt.

Kas tad ir tas vispārējais? Cilvēki nesaprot būtību. Viņi pieķeras, aizķeras pie vārda, kurš viņus emocionāli iespārda. Tā ari stereotipiska aprobežošanās. Un mani tas paties kaitina. Ja tu sasaliec savas jūtas kā melns uz balta, bet tur piemēram, ir pieminēts vecāsmātes interesantais bižutērijas izstrādājums, pieņemsim, ka kaut kāds pie vellna pulkstenis. Raksts nav par pulksteni, bet gan par tām sajūtām. Savukārt, kāds komentētājs ieraudzījis, ka rakstā minēts pulkstenis, uzraksta lapas izmēra lielu komentāru par to, kā viņam reiz bija šāds pulkstenis. Un tad ir tā - kuņasdēļs*, es taču rakstīju sajūtas, nē bļe viš vispar nierubī fišku. Un tad parauj gruzonu. Patiesībā, es zinu, tā ir vienkārši asociāciju spēle. Visa tāda dzīve ir. Viena milzīga asociācija.

Another day another day in paradise.

2009-07-08T01:49:00.002+03:00

Jā. Nosaukums izsaka daudzas lietas. Šovakar šķiet, ka atkal dabūšu kaut ko baudāmu.
Ogli degam kā krāsas pindzeli, kura izkrāsos manu redzējumu košos taureņos. Pagājušo reiz mani taureņi saskrējās ar pierēm un gardi smējās. Es smējos, jo nekad nebiju iedomājusies ka Tā ietekmē kādreiz spēšu ieraudzīt ko tik pasakaini perfektablu. Laikam jau esmu iemācījusies un atradusi lietu, kurā ir milijons adrenalīna graudiņi.
Pienāc tuvāk pasaule. Aci pret aci. Lai redzu arī tavu actiņu zīlīšu spožumu. Tu pasaule, esi miniatūra. Mazas daļiņas, kuras liek man drebēt krāsainības dēļ.
Kādēļ es vairāk neprotu dzīvot bez maskas. Bez draņķībām, kuras bojā mani, taču tajā pašā laikā iemāca mīlēt [stulbs vārds] , teikšu labāk - iemāca patikt. Viss patīk. Es es es es.
Kur es esmu? Horizontā. Ar aliņu rokās un vēl šo to, kas dara mani patīkamu.
Bedre. Un nav neviena, kurš gribētu mani no tās izvilkt, nē, patiesībā, es pati negribu tikt izvilkta. Tupēt un mūžīgi vērot kā tauriņi saskrienas ar pierēm un smejas kā pustrakas hiēnas.
Mēsli.

SASPĀRDIENS AR MAGAIVERA NEZĀLĒM.

2009-07-03T05:44:00.004+03:00

Es biju uzlēkusi augstu, ausgtāk, nekā tad, ja tā būtu tikai spēle - augstāk par zemi. Es patiešām biju kaut kur augstāk. Ar īkšķi varēja iezīmēt saulei kontūras, mākoņi bija elektrozili un no tiem izveidojās liels pūķis ar spiciem spārniem. Tādu skatu var redzēt tikai tad, ja paņemts "vairāk" , nevis "tik, cik katru dienu."

Pie manis ienāca magaivers, ne jau tā, kā rāda seriālā- ilga ķimerēšanās gar durvju slēdzeni un tad ar netīru muti izspārda durvis, uzķūnē ātro spridzekli, visu uzlaiž gaisā un, protams, ir lepns, ka atkal kāds labs darbs pabeigts. Kāpēc ne tā, kā rāda seriālā? Tāpēc, ka tajā vakarā pār manu slieksni pārkāpa jebkurš, kuram nebija slinkums. Magaivers 10 minūšu laikā bija uztaisījis bongas prototipu. Patiesībā divus. Jāpiemin, ka abiem bija pievienoti ūdenskrāna trubiņas jeb mazie krāniņi, whatever, sauciet kā gribat. Tās nu bija tās lietas par kurām magaivers rada sajūsmu. Unikalitāte.

Neņemiet vērā, ja te viss ir haosā, jo es nesaprotu kas par dienu un kā, es stāstu, ko es atceros. Tad pēc divu stundu kvalitatīvas pagulēšanas, aizbraucu uz dižpilsētu, khmm nošķaudos - Talsiem. Par spīti tam, ka biju ekstra <> viss bija forši. Atbraucu mājās, sagaidīju savu dūmu brāli, lai dotos aliņos. Takš jānokāš kādam. Labi, ka medības bija veiksmīgas, taču tagad es tāpat gribu raudāt, jo rīt viņš jau būs prom prom prom. ^^ Aizlidojis. Laikam jau mūsu visi lidojumi nebija tik spēcīgi materiālajā ziņā, ja viņš izvēlas dzīvi Anglijā. Par spīti tam, šodien jādodās uz dārziņiem zagt zemenes, nu nē patiesībā, jāiztīra večām dārzs no nezālēm - tā vismaz barons/magaivers saka. Vakar jau iztīrījām, Elīnai, man šķiet, sanāk vislabāk - žetons viņai pie krūtīm piekarināts. Labi, ka veča nerājās. Pirms tam bijām Pācē, tad karjerās ar aliņiem. Man tikai nepatīk/a viena vienīga lieta. Bet za to, man ir miljons citas, kuras man patika.

Ja nu kādam mani vajag, nezvaniet, jo es tagad izgulēšu visas negulētās dienas un naktis.

Man ir tieši milijona vērtības paziņas, bet neviena drauga, kuram interesētu manas sajūtas. Tas ir mazliet skumji. Bet kā i tā i :)

As long as we are flyin all this world is aint got no end.

2009-06-30T10:53:00.007+03:00

Saputrojušās dienās.

Visas vienā mēslu čupā pūst.

Sasalušās asinis lūst.

Es esmu tepat - atkarīgā mās'

Sasmirdējusi mute.

Tās omes ziepes jūrā.

Sajūtas ir ieliktas pūrā.

Tās arī smird kā kūpināta bute.

Bezgalīgā jūra, kur telefons laipni ziņo, ka esam Igaunijā. Cigarešu dūmi jaucās pa prātu, iesēdušies plaušas un laipni bojā.

Mazi bērni, kuri vēl nepazīst kaunu un atbildības sajūtu. Brīva vieta eksistences plaukšanai. Šūpojot kājas pie jūras krasta, kaijas dzied žēlabaini un pamesti. Gluži kā es, kad esmu citā dimensijā. Kad nemāku noteikt sajūtas. Dažreiz viss ir tik harmoniski krāsains, dažreiz pelēks par vispelēkāko putekli. Mēģinājums nogalēt būtības, taču parasti notiek pretreakcija, kuras rezultātā rodas jauni dimensionāli pārdzīvojumi alkstošu cerību pasaulēs.

Un šorīts. Lipīgs apelsīns sātīgu brokastu vietā. Nemākulīgs skatiens un sāpes pakausī. Kaut kas vēljoprojām nav kārtībā.

Scheiße Scheiße Sexy

2009-06-22T12:20:00.003+03:00

"Bastards!" - Es nobļāvos un ievilku kārtējo dūmu turklāt, nešauboties, uzdzeru šņabi. Es jūtu to kompleksi dimensiālo sajaukumu savā prātā un ķermenī. Pa vēnām plūst viss. Viss, kas šobrīd ir nepieciešams. Es esmu kaut kādā telpā, kur viss ir saldā miglā tīts. Cilvēki ir samīlējušies savā skatījumā, apraksta atkarībā savas jūtas un dzied: "Scheiße Scheiße Sexy." Tu esi laimīgs tajā brīdī. Skaties uz jūru, lēkā kā pustraks trusis un priecājies par to, kas vēl ir palicis dzīvs.

Kā var padarīt visu laimīgāku? Viennozīmīgi, nebaidoties vienreiz mūžā izbaudīt atkarību. Un tad divreiz, trīsreiz ... milijonreizi.

Neskatoties uz visām likstām, es esmu atradusi bohēmas cienīgu elpu.

CITUR. Zviedrija.

2009-06-16T19:34:00.005+03:00

Vai Tu redzi? Visas taas kraasas - koshaas un spilgtaas. Vai Tu juuti taas ceriibas? Taas ceriibas - alkstoshas un maigaas.

Esi mans draugs. Taads vienkaarsh, tachu kraasains un ceriibu pilns.

NAV GARŠAS.

2009-06-10T21:44:00.005+03:00

Man palika baisi. Ieurbos tajās zemes dzīslās. Ar pirkstu galiem ieskrāpēju savu vārdu pieplakušajos dubļos un pēc tam - ar zobiem grauzu melnumus, kuri sakrājušies aiz naga, iedevu katram kārtas nummuru. Es esmu tajā bedrē. Bedrē, tad, kad esmu dimensijā aiz saules lēkta spožuma, aiz lietus lāses mirdzuma, nekurienē. Tāds bezdibenis veidojas ar atkarību. Ar vēlmi pārraut dzīves īsteno sakni, iesēt jaunu, bohēmisku sēkliņu, kura, diemžēl, ilgi nedzīvo. Taču to var radīt no jauna. Ar to var aizpūst vējā visas nepiepildītās cerības, gaistošos sapņus un sākt no jauna, ar katru reizi no jauna. Es cītīgi mācos no pieredzēm, kuras man bijušas šajās dimensijās, cenšos tās pierakstīt savā memoriālā, noalgoju smadzeņu šūnas, lai tās sapārojas un rodas jaunas. Veido taboru, čigānu baru savā necilajā domāšanā.

Bet tur augšā - sēž cilvēki, būtnes, kuras sakrustojušas kājas priecājas par manu lejupslīdi. Viņas ir ļaunas? Nē, es esmu ļauna, jo sliktie iekļūst tādos elles sūdos, mēslu čupās, vircas smakonī.

Viņš ieradās ar gastranomiski jauku piesitienu. Jauks, pedantisks - īstens vīrietis, kurš katru rītu dzen bārdu un sauc manu mammu par zaķīti. Viņš pat, domādams, ka esmu viņa meita, ierāmēja manu bildi. Šķiet, bija gatavs pieņemt mani. Beidzot.
Taču, jau no paša sākuma man likās, ka tas viss ir par ātru. Laimības baloni par ātru uzpūsti un izkarināti pirms grandiozās ceremonijas. Viss par ātru. Arī tie regulārie ēdiena galdi, jāatzīst, viņš labi gatavoja un pārmeta, ka es to neprotu. Lai arī, es neciešu pārmetumus, no viņa mutes tas skanēja pamācoši un labestīgi.
Viņš bija invalīds. Cilvēks, kurš cietis avārijā, nespēja lāga normāli pārvietoties. Kam gan tāds bija vajadzīgs? Kura normāla sieviete vēlētos tādu uzturēt? Manai mātei sirdī ir kaut kādi zelta nokrāsas pigmenti, kuri uzskata par vajadzību dāvāt, nenoskaidrojot, kam dāvina. Man tas jau no paša sākuma likās gaužam nepieņemami un, patiesībā, tas ir risks ar sevi. Taču, tagad viss bija citādāk, es vēlējos, lai mamma ir laimīga un, ja tieši šāds vīrietis ir viņas piepildījums, tad es labāk nejaukšos.
Es ar katru dienu sapratu, ka mammai viņš ir sācis nepatikt. Dzērumā izteiktās riebīgās frāzes mani neapmierināja. Materialistiskā pasaules uztvere no viņa puses bija sasodīti bērnišķīga un camoon' vecais Tev tak reāli nekas nepieder, tāpēc, laikam arī bija žēl tā pusizdzertā pudele no ledusskapja, kuru es atļāvos paņemt. Man tak bija jānomierinās, viņš manai mammai bija pateicis, ka līdzinās tuvu padauzai. Es zinu, ka tā ir pazemošana. Lai kā man ir gājis ar mātes realitionship, viņa ir te-ju pēdejais, kas man ir atlicis un, kuras dēļ esmu gatava dzīvot, vai vismaz eksistēt. Viņš to nespēja saprast. Tie smīni lika noprast, ka viņā nemīt lādzīga cilvēka rakstura īpašības. Man viņš nepatika. Tie garie pirksti, izplestās rokas, turēšanās gar sienām, biezās uzacis un tas smīns - vienkārši nelīmējās kopā.
Vakardiena. Pie savām durvīm pamanu medicīnisko pinceti, pamanu tikai tad, kad viņš ir izgājis. Viņa tiešām bija liela, ja tāda nokrīt, nevar nepamanīt. Es izgāju ārā, lai paprasītu, ko man darīt ar to pretīgi baiso ieroci. Viņš savā pretīgajā smīnā apgalvoja, ka jānes iekšā, jo noderēs. Es tam galīgi nepiekritu, sagaidīju mammu, kura teica, ka nekavējoties jāmet prom. Dīvainības.
Beidzot, mamma viņam ir pateikusi ardievas. Taču tam visam līdzi nāk sekas. Amorāli pāridarījumi.

skandāls.

2009-06-08T15:12:00.003+03:00

Tik sen neesmu pabijusi, lai pastāstītu kā man iet, kādas ir manas sajūtas, cik litrus esmu izdzērusi un cik kāšus izpīpējusi un cik puišiem prātu sagrozījusi.. :D Pēdējais teikums neskaitās.
Es gribu sākt Japāņu diētu, bet man neizdodās, tas laikam tāpēc, ka vienmēr to nolemju tad, kad veselais saprāts aizgājis uz elli kurināt katlus.
Sen jau esmu pārstājusi šeit rakstīt tusu virsotnes. Pēdējais, ko atceros, bija vakardienas spirts ar bogaču uzdzeramajā un saldām konfektēm.
Tad vēl kluba apmeklējums, sajūta, ka neko nesaprotu. Ārzemnieki savā niecīgajā labvēlībā.
Ajjjj daudz kas. un arī nekas.

kāsis ar aizvērtām acīm

2009-06-06T22:02:00.005+03:00

Es Tevi satiku savā necilajā ciematā, kur cilvēki runā bez galotnēm un ir vulgārāki par krievu dzērājiem. Tu nāci no tādas vietas, kur kaijas piesārņo pludmali un veikali smako pēc svaigām zivīm.
Mēs zinājām, ka viskijs ir vissaldākais un zālītes pīpēšana ir baudas virsotne. Mūsu starpā nebija nekādu aizliegumu, Tev nekad nebija kauns parādīt savu metamo, ja uz tā bija skramba. Tu man dažreiz ieriebi nopērkot saldējumu, kaut arī zināji, ka gribu alu. Apsmēji mani sabiedrībā, tas bija tā kā raustīt aiz bizes pamatskolā.
Un tad viss vienkārši beidzās. Tagad atkal es Tevi satiku, es zinu, ka māki uztīt kāsi ar aizvērtām acīm. Tā ir Tava prioritāte baudā.
Es negribēju, lai vecās stīgas ir atjaunotos. Es negribu vairāk neko.

2009-05-30T20:52:00.001+03:00

Tev man jāatgādina, ka esmu viena.
Mana pudele. Mana bauda.

2009-05-29T19:02:00.002+03:00

Cilvēki, kuriem žēl
žēl, jo tā ir pieklājīgi

Cilvēki, kuri smaida
smaida, jo tā paslēpjas

Cilvēki, kuri sagrauj
sagrauj, jo nekad nav neko būvējuši

Cilvēki, kuri nepazīst sevi
nepazīst, jo nav īsti

2009-05-29T18:59:00.001+03:00

Tik gara nakts
Tik kaila, līdz riebumam kaila
Tā savāc dienu
Kopā ar nopirktām jūtām
Un viltotu jaunības apliecību

Skurbuma māns
Aizmirsties
Izdzīvot
Satriekt
Un zemoties naudas priekšā

Pērkams ir viss
Tik maksā!
Un varēsi spēlēt
Uz dvēseles stīgām
Pārraujot tās pa vienai

Tas nekas, ka neīsts ir skūpsts
Un neīsta ķermeņa šķiedra
Melnai sirdij nevajag laimes
Pietiks ar nakti
Ar mirkli viltota prieka

Ar sajauktiem matiem
No reibuma pamostas rīts
Rūgti pasmīn
Un iztriepj ēnas pa seju

Tad piepeši sagumst pār pamesto drēbju kaudzi
Un lauž
Spārda
Zvērīgi plosa
Un smejas

Tad sakrīt, paļaujas sāpēm
Un norimst
Lai viltots un godīgs
Ārēji tīrs
Ataustu dienai

Bet kamēr vēl neredz neviens
Un nesoda sirdsapziņa
Tas, paslēpjot seju starp plaukstām
Ar asarām savām
Maskē pērkamo mīlestību

/J.Škapars

ES gribu ..

2009-05-25T13:19:00.002+03:00

Es gribu, lai mani sadzird.
Iztēlošos, ka esmu kaut kur pazemē. Vietā, kur dzīvo kurmji ar putekļainiem deguniem. Tur lāpsta būtu mana pavēlniece, jo es to iedurtu zemē tik skaļi, ka virszemē kāds mani sadzirdētu.
Nē, tomēr tā es negribu, lai mani sadzird. Būšu lētā iestādē, kur sievietes ģērbjas trūcīgā apģērbā un smejas par homoseksuāļu jokiem. Iespējams, būšu tur nelaimīga, taču gandarīta par faktu, ka manī klausās.
Samulsu un pietuvojos kādai no citas puses. Rakstīšu vēstuli kādai no Farona sievām. Nevīžīgā rokrakstā uz avīžu malām. Tas nekas, viņa mani sapratīs, ja gribēs. Varbūt, viņa manu vēstuli neizlasīs, taču sajutīs. Starp citu, just var arī ar ausīm.
Dubļainas rokas. Atdauzīti, zilumaini ceļgali. Ar kāju sper pa bumbu tik skaļi, ka pati nedzird savas domas. Līdzjutēji dzird mani, jūt manu vēlmi iesist vārtus, iegūt tos kā ķiršus augstākajā koka zarā.
Nonācu pie secinājuma, ka nav īsti svarīgi, kur mani sadzird, bet gan kā to sadzird. Neatkarīgi no vietas, laika, cilvēkiem apkārt un stereotipiem par katram maņas orgānam piemītošām īpašībām.
Varbūt, man patīk sajūta pazemē, kad kāds manī klausās, vai bordelī, pīpējot lētas cigaretes. Vientulībā skricelējot, vai ļaužu masās apspiesta.
Klausīties ir jāmāk, kā arī jāprot ieinteresēt, lai tevī klausītos. Jārada interese par lietu, ko tu dari, un jāliek sajust.
Dažkārt, dienas gaitas pārvēršot rutīnās, nespējam vienkāršās lietās saskatīt pozitīvus un patīkamus mirkļus.
Ceru un ticu, ka kādu dienu spēšu lietas un mirkļus pārvērst klausāmus. Šobrīd, es tikai iztēlojos un pārlieku iegrimstu sapņu ilūzijās. Lai arī, tas izklausās traki, taču ne neiespējami. Es gribu, lai mani sadzird.

Solārijs...opera un arī iedzeru.

2009-05-23T14:02:00.003+03:00

Atstāstījums.
1. (otrdiena) diena. LU kojas. Vecāķu pludmale. Volejbols. Alus. Hanss. Vo tā ir dzīve.
Lu kojas. Bonga. Spaiss. Ūdenspīpe. Agdam, alus. Sveši vīrieši. Hanss vemj.
2. (trešdiena) diena. LU kojas. Manas kojas. Elvi. Divi džini. Ar kājām. Autene. Džini. Autobuss. Tukums tā tad veikals un šņabis. Talsi. Cento. Štopēšana. Direktors. Dundaga. Tanks. Alus. Ēdamais. Spaiss. Daudz spaiss. Mājās.
3. (ceturtdiena) diena. Rīts. Štopēšana. Talsi. Džins. Kandava. Ome. Vecāmamma. Tētis. Šņabis pie vecāsmātes. Bulciņas. Puspālis. Ūpītis viņa mājas. Šņabis. Otrs točkas šņabis. Autobuss. Džins. Talsi. Džins. Didzis ar bmw pakaļ. Hanss uz soliņa. Vēlviens džins. Dundaga. Spaiss. Atrubōns.
4. (piektdiena) diena gunas dārzs. šņabis. alus. zāle - ne spaiss. mašīnas. centrs. Hanss. Gunas dārzas. Gunas mājas. Smukais. 6. no rīta mājas.
5. (sestdiena) 9. no rīta. Šnabis pie mana loga. Daudz alus. Hansa mājas. Dzeram. 1.mājās atrubons.
6. (svētdiena) bamšļi. Hanss. Foto. Rīga.
7. (pitmdiena) Vakars. Kandava. Tētis. Šņabis točka. Sumata.
8. (otrdiena) Hanss aizlido. Aptieka. Veikali. Alus. Justels. Točka SOS. Rīga. manas kojas. Sanija. Dzeram. Ģirts atrubijies. Spaiss. Lidosta. Ģirts sūdu dambī, pase slapja. čekošanās. Asaras un pālis.

2009-05-16T21:17:00.003+03:00

nekā nav. Gribu emocionālu pārdzīvojumu.

JĀ. KĀRTĒJAIS, KURŠ NEĻAUJ MAN ELPU IEVILKT.

2009-05-08T00:10:00.003+03:00

Kārtējais. Viņš sevi dēvē par sava veida izmantotāju. Es šovakar iedzeršu lēto Agdam vīnu, kuram spirta saturs ir vairākkārtīgs, nekā Apinītim un sajutīšos kā princeses cienīga lēta padauza un tomēr, atkārtošu, - princeses cienīga.
Tu savā skatienā iesēj kaut kādu riebīgu šarmu. Tas šarms mani sapurina, noliek vietā, aizkrāso manu vulgārismu un norauj personības dalīšanās masku. Es nekad neatzīšu, ka esi man vajadzīgs, bet naktīs piņāšu, jo man vajag, lai Tu ar savām tulznainajām, kulakā norautajām rokām glāsti manu pēcpusi un kaifo kā kadiķis, kurš patiesībā, nav iekļaujams skujkoku sarakstā. Es zaudēju vārdus, es nespēju Tevi iepērt ar uzbarucieniem. Saspārdīt Tavu spēcīgumu.
FAAAAAK JUUUUU

PASLĒPES.

2009-04-30T12:40:00.003+03:00

Tu esi kaut kur paslēpies sakaltušās mežrozītēs? Asie ērkšķi durās Tev sānos, bet pacieties, jo paslēpes mēdz būt sāpīgas. Iespējams, Tu negribi, lai es atrodu sevi komplektā ņemot līdzi arī Tevi. Jā, jā, tajos mežrozīšu ziedos, kuri vairāk nav tik koši. Tajos ērkšķos, kuri nedur tik spēcīgi. 2 in 1 vairāk nav tava primārā izvēle, jo zini, ka tas, kas der visam, patiesībā, neder nekam.
Tā noskaņa. Vēl pēdējais elpas vilciens, pēdējais asai ērkšķis un man ir jāpazūd.
Jāpaslēpjas tālāk, citos krūmos.

2009-04-25T16:26:00.000+03:00

Es gribu iesmēķēt viņa balsi. Saplūst ar dūmakainajiem vārdiem.

SAPINUŠIES SAVĀ NOSACĪTI PERFEKTAJĀ SABIEDRĪBĀ

2009-04-25T02:22:00.002+03:00

Peldošas pīles. Ūdensrožu sapuveņu atliekas. Tie ir tie cilvēki, kuri savu personalitāti meklē sabiedrībā, kura nosacīti ir valdošajā pozīcijā.
Es tagad esmu vīlusies, pietaupu lieku sēru asaru, lai pateiktu - ej no kurienes esi nācis. Neskatoties uz to, ka šie cilvēki ir personas - sabiedrības indivīdi, viņu karstasenība mazinās līdz ar finasējuma izputēšanu, patiesībā, viņiem tādu personīgu līdzekļu nav. Taču talantīgi, jo spēj atrast tādus fascinējošus pušplēstus pediņus ar biezāku naudas maku par pašu ādu. Umņiki.
Bet man mazliet sāp. Beidzot. Tā vienaldzība pieliek punktu jebkādai savdabīgam mīlestības paveidam. Pārsvītro ar treknu mēslu strīpu. Varbūt tā vienkārši ir nemīlestība jebšu antimīlestība. Lieki diskutēt.
Aiz-Eju.

2009-04-14T21:42:00.003+03:00

Kā Tev tur ir?
Es domāju, ka ir vērts runāt par nāvi, jo tas ir atgādinājums, ka dzīvojam. Parunā ar mani. Ar aizvērtām acīm. Es gribu dzirdēt Tavu dvēseles eņģeli. Iedvesmo manu pasauli, pierādi, ka te ir labāk, ja jau Tava nāve atnāca tik skarbi ar šķērēm kakla artērijā. Plūstošām asinīm pār ķermeni. Man bail no tādām sāpēm.

KOLEKCIONĒŠANA

man sāp

LV

tur, kur visiem labi un reizē arī slikti

Izsalkums

Still

Brown curls bleached by summer light,You’re turning to dust now.So many dreams fell away,Treasured hands took them stilly.Thieves, nippers and culprits.Their homes filled with love's tested light.But me.. charged in darknessStill

Angels in Sahara

Eņģeļi Sahārā

Vāciski

Grrr..

Dīvaini

Time

ā č ž ē ķ ļ ģ ī ņ ū

ilgas

Nevermind I'll find someone like you.

Malaa runas debiilaas

Mudvayne - Scarlet Letters

LA LA

Bloody Bugger

Paliec tads, kads tu esi.

Vēlāk.

*

Drunk from the hate

Citāti, Viedokļi no dažiem -

Laikam laikā.

nē, vēl nē.

''Par vampīriem''

Piemiņa.

Pieredze rodas pēc NEKAD Nedarīšu.

mini lini

Cienja pazudusi.

Alkohols posta un grauj, uzjautrina un samiljo.

tomer, es negribu majas

Jauns un vecs. Vecs un jauns. Ich .. talak nemaak ;D

Kad tas nāks?

krokodils nosnaudies kaņepēs

Gribi iet pie severa? - 9 litri

es jūtu Aberdeen

piesātinājums

tur, kur sasaldeta, milziga pica ir letaka par pienu

gan jau kadreiz pastastishu

kandža

"Es nemazgājos, vismaz piecs paks smēķ sanāk"

vīdales mežā lasītās ogas

rīts ir mans vakars

nedomā par to, kā tev nav

Dodamies

Tepat, netālu az IKI, pie otras Maximas.

Daži panti /Jānis Auza/

But than some people look at you.

Dzeltenais paraksts

Drugs are bad? ..SO what?

Vērtības nekādas

Broken

Jūra

Narkotiku pelni un dimanti.

I wanna be daylight in your eyes.

ar moci no viena ciema uz otru

Alcoholic kind of mood.

pieliekot

Gruzī nost.

Es ķeru sāpju apturošo taureni.

Mans mazais vāverēns kaut ko foršu ir sarakstījis.

mans skaistulis

NEKAS, tikai never think no Roberta Patinsona.

Tu Tuvojies Sev.

I'm so sick of this tombstone mentality.

tryin' to make things right ^^

vakar.

As I entered the room he was laid there in bed, in my bed.

I wanna Drink u In

Visas pasaules dūmakā

xD

2.

1.

Another day another day in paradise.

SASPĀRDIENS AR MAGAIVERA NEZĀLĒM.

As long as we are flyin all this world is aint got no end.

Scheiße Scheiße Sexy

Brown curls bleached by summer light,
You’re turning to dust now.

So many dreams fell away,
Treasured hands took them stilly.

Thieves, nippers and culprits.
Their homes filled with love's tested light.

But me.. charged in darkness
Still