4. augusts. Tieši tāds pats kā 1;2;3.. Visas dienas tik vienādas. Šodien nolēmu no sevis ūdeni izdvest. Asaras birst un es sūtu visus dirst. Jap, jo es tagad klausos to dziesmu - PĀRDOMA. Un tur viss tik skaidri iz dzīves ir pateikts. ..Skaidri redzu tos, kas tgd ar mani..
Tādu ir ļoti maz. Un, jā, man ir apnicis cīnīties. Ar visiem ģipšiem, krišanām ārā no troļukiem, sāpēm.. Mans cīņas spars karājas cīsiņa trauslajā celofānā, viņš pārplīsīs.
Kur tad tagad ir visi tie mīlošie indivīdi? Kur tad ir tie, kas mani ciena, apbrīno?
visiem iedzītas lāpstas dirsā un nevar pakustēt. Es arī nevaru pakustēt, bet man nav iedzītas lāpstas, bet es jau lēnām pūstu. Pūstu savā sulā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru