Translate

pirmdiena, 2008. gada 27. oktobris

VIŅI IR KĀ SIĀMAS DVĪŅI UN "BEST FRIENDS"



Alkohola burvība ir iedarbīga. Cilvēki alkoholā relaksējas, gūst spēku un iedvesmu. Citi to spēj kontrolēt, citi pasmejas par nespējīgajiem. Dažkārt tas šķiet normāli, pavemt autenē, pēc tam pie trepenes, runāt ar "kādu" pa telefonu, un ne jau krievu valodā, bet kaut kāda veida krieviskiangliskilatviskā valodā. Es par to pasmējos. Nē, nē visi gardi smējās. Tajā brīdī, pat bezsmadzeņu alkohola pārpildītās pudeles, saprot, ka IR par daudz, daudz par daudz.
Tad vēl ir tādi, kuri pamanās no labiem draugiem kļūt par labākajiem draugiem. Saasinātas darbības rezulātā, abiem aizpampa actiņa. Un skats jau nu naw kā no amerikāņu romantiskajiem seriāliem.. ;/ Njāā. Tur, manuprāt, nav ko piebilst.
..
Runājot par manu garīgi psiholoģisko stāvokli - tas ir uzlabojies. Bet nu, ceru, ka uz ilgāku laiku :)

piektdiena, 2008. gada 24. oktobris

TRULI ASMEŅI.


Truli asmeņi dur zem ribām. Tveice un viss. Viss neiepazītais liek satraukties un, dažreiz, pat noliet kādu bezjēdzīgu un tukšu asaru/

Posms, kuru neapzināti var saukt par tukšuma brīdi. Un ne jau kāds mani spēs vest pie dzīvības. Arī laimes šķidrums ne. Vēl ļaunāk, tas tikai pazudiana. Un viņa atkal sauc, nē bļauj : „Par daudz to Un” Par daudz nepabeigtu domu.

Es negribu nabagam lūgties dzīvesprieku, taču reizēm šķiet, ka viņam tā ir vairāk. Šķiet, ka viņam viss ir krāsaināks un labāks, neskatoties uz trūcību. Cik labi, ka ir vēl kāds, kam pažēloties . Bezizmēra rūtiņa lapa un nekad neizrakstoša rakstāmspalva ;) Tik traki ir. UN UN UN.

Ja nu tagad izietu ārā un palūgtu bomāram vienu bogaču? :D Vai tad man būtu spēka? Spēka dzīvot. Just. Un būt. Kam gan ir jānotiek, lai es spētu rakstīt kaut ko tik bezjēdzīgi depresīvu, citiem neizprotamu murgu?! Galu gala.. tas taču ir nožēlojami. Caurums dvēselē un nu jau atkal var teikt, ka naw tas plecs, uz kuru nolikt savu tukšo galvu. Bezcerīgi.

Jā. Take me away.

Elle. Varbūt. Es gribu kurināt katlus un kādu dienu tos apdzēst ar savām asarām par to, ka man tie ir jākurina. Nebeidzami, visu laiku ar melnu muti un netīru sirdsapziņu. Viss melns un netīrs. Koši sarkans. Elles liesmas.

Cik ilgi tie slepkavu ģīmji šķitīs gaiši.?? Šoreiz, es nebūšu lētticīgā Sarkangalvīte, es zināšu, cik ļauns ir vilks, bet tāpat pakļaušos, lai atrastu labāku vietu. Emo virmo manī.

Bet ne jau par to ir un būs stāsts.

Tālumā esmu nonākusi, un nezinu kā tikt tuvumā.

Funeral for a friend.

Help line.

svētdiena, 2008. gada 19. oktobris

sestdiena, 2008. gada 18. oktobris

jap

Kamēr vien kaut kā trūkst, man ir iemesls dzīvot. Pārticība ir nāve.

piektdiena, 2008. gada 17. oktobris

kas ir labs un, kas ir slikts

kas to lai zina. ne jau smagi grūtisirdīgā seja, ne jau sardīnes kečupā. to zina tikai un vienīgi pludžuri. to zina tie, kas ir izbaudījuši alkohola burvību. alkohola brīvību. (love)

svētdiena, 2008. gada 12. oktobris

TIK DAUDZ, KAS JAU PATEIKTS.


Jā, un šis blogs ir pārpildīts ar muļķībām. Ar vēlmēm. Un, un, un ar daudzām lietām, kuras patiesībā ir bezkrāsainas, bet tām ir specifika.
Un, jā. Gan ar vislielāko smaidu uz lūpām, gan ar visskumjākām asarām. Šķiet, drīz jau šis būs piedzīvojis vairāk, nekā es. :D
bet, neuztraucies, šis nav mans pēdējais ieraksts. Lai gan, kas to, lai zin.
Pat tagad tās žurkas, kuras graužas zem grīdas. Viņas nezin, kas sagaida rīt. 'Varbūt man Savu kaķīti palaist vaļā?' :D mm...

piektdiena, 2008. gada 10. oktobris

PĒDĒJĀ VĒSTULE

p.s. Jūs neviens neskumstat un arī neraudat pec manis, jo tagad es raudu laimes asaras un Jums jātaupa asaras, lai varētu raudāt tā pat kā es - aiz laimes.

MĪLESTĪBA.

Un,
es
mīlestī
bu sa
līdzināju ar roltonu. Roltons - tas ir ti pisks koju iemītnieku ēdiens, kas maksā vidēji 10 santīmus. Mēs parasti to ēdam zupiņas veidā, bet ir neskaitāmas receptes. Tikko ēdu, šķita tik garšīgs, garšīgi sāļš, bet kad šķīvis tukšš, nelabojama smaguma sajūta un vēlme pēc ūdens. Jo bija par sāļu, lai arī laikā, kad ēdu tas šķita tik garšīgs. Un tad viņa teica, ka negrib, lai tā notiktu ar viņas mīlestību. Es būdama reāliste, pateicu, ka tā ir pārsvarā. Viņa teica, ka negrib, lai būtu tā, lai ir viņas milestiba tāda, kā visas. un tad es teicu - visas mīlestības naw vienādas. citreiz roltona šķīvis ir lielāks un ar vairāk vai mazāk sāls. bet roltonam ir jābūt tik labam, lai pēc tam nebūtu smaguma sajūtas un arī lai nav vēlme pēc ūdens. tad mīlestība ir iedēla.
un ar to es gribēju pateikt, ka šaubos, vai kaut kāda mīlestība būtu labāka kā ūdens pēc roltona. :)
Parādi man tādu :*

pirmdiena, 2008. gada 6. oktobris

PROCESS

Kaa tad iisti tas ir. Kaa tad iisti bija par to pelkes atspulgu? Neatceries?
njaa, ir ir taa, ka besij viss. Pat onkulis, kursh naavei paraadaa, bet tik un taa ciitiigi vada savu, vinjapraat, lielo un nozimigo autobusu. Jaa, besij. Un arii laimiigi cilveeki, un arii tie, kas sapnjo. Un neko negribas. Stikla kaste, jaa tas ir tas, kas man ir vajadziigs. Caurspiidiigums un nenozmiiga censhanaas. Apnicis. Jaa, baudiit. Cik tad var? Paarveershanaas par elli ir tik iislaiciigs process. Fuj, atkal jau tie shermulji.
Un, process, kad visi traucee. Arii shobriid. Depresija? nee, kaut kas citadaaks.
nav man ko teikt. naw. nekaa naw. jaa.

BILDES






























TUR.


Tur, kur man ir labi, bet tur, kur mani, pagaidam, negaida. Iedvesmojoshi, starojoshi, tachu reizee saapiigi.

Naw sheit netiiru ielu, naw arii paarmeerigs daudzums bomzhu, tachu nekur nav ideaali. ;/

Siltumi un aukstumi. Karstumi.

Skreejiens un ne jau shoreiz peec miljona. Viss skiet kraasaas peleeks. Tas ir taa, kaa ar putniem. Tie ir skaisti lidojumaa, tachu mees zinaam, ka tie ir skaisti, bet taja pashaa laikaa bezkraasaini.. Sarezzgiiti.

Vaardi un darbi. Saaksies. Viegla meeroga depresija. xD

sestdiena, 2008. gada 4. oktobris

PELLKES ATSPULGS

Atkal jau O.Vaaciesha dzeja xD


Es nevēlos katru dien avīzēs lasīt,

Par to, cik cilvēku nosists,

Es gribu zināt,

Cik piedzimis pasaulei jaunu acu.

Es nevēlos, lasīt par to, ka vajag mazāk bērnu,

Nevajag kautiņos izdauzīt spēku,

Parlamentos izpļurkstēt prātu,

Tad pabarot varēs visus.

Es nevēlos, llasīt par ģimjiem,

Kam izdarīta plastiskā ooperācija,

Iekšas tiem izņemt vajadzēja,

Pie kā tad tur vainīga āda?

Es nevēlos, visu to lasīt,

Jo var uznākt brīdis,

kad man..Vairs ..neko... negribas..

ceturtdiena, 2008. gada 2. oktobris

''TAA JAU ES PAT SAVU MUUZU NEDZIRDU''


Virsraksts. Atskanjas no lekcijas, kuras saturs bija gauzzam garlaiciigs, bet ne jau par to bus staasts.
ES nezinu, laikam jau vispar nebuus staasta. IIsta staasta. Secinajumi dazzkaart speeciigaaki par pashu faktu. Anglji xD
(*)
Un, jaa es kaut ko dievinu. -
Pukst pilnīgi vesels rīts kā jauna sirds, kā brīvs ritms, un es gribu viņam līdzināties. Man doma guļ dzīvei pāri tik viegli kā nopūta,kurā nav sāpju un kas nāk no tā, ka gaiss ir no smaržas viegls. Man smejas acis,un tie ir vislielākie smiekli, kad izlaužas tajās sirds bezdelīdzena vieglums. Es skatos mostošas pasaules lielumā, un man reibst galva no tā —cik šajā lielajā pasaulēes drīkstēšu būt liels. [O. Vaacietis ]