Translate

ceturtdiena, 2008. gada 18. septembris

DZĪVĪBA. VAI ARĪ DURVIS UZ TO.

Kāpēc tāds nosaukums? ajj, nu vienkārši kaut kas līdzīgs bija jāraxta latviešu valodas domrakstā. Diezgan laba tēma, vismaz man bija, kur izpausties, uzrakstīju nepilnu 15 minūšu laikā. Un atkal domāju, rakstīju par cilvēkiem, kuriem ir tuva tikai viena lieta. Mēģināju no sevis izdvest daudzpusību.
Lai nu kā. esmu nobriedusi, ka šis bloga ieraksts būs garš, jo man beidzot ir, ko teikt, varbūt, nebūs pārspīlēti māksliniecisks,. bet tas būs īsts. Jo nespēju noticēt, ka pēdējā laika notikumi ir īsti.
2 kluba apmeklējumi. Resnie ārzemnieki, sēdoša suņa augumā, kuri tikai vēlas paberzēt savas mantības gar manu dibenu, pretīgi. Viens nēģeris, kurš man atgādināja kaut kādu banānu lasītāju, fucking shit, ko viņš dara Latvijā. Izbojāja visu manu kluba atmosfēra. Nu labi, atmosfēras vispār nebija. Bija tikai pieblīvētas tautas nožēlojamākās daļas pārstāvji un ieceļotāji, kuriem šķiet, ka Latvijā normālu meiteņu nav, jo visas jau ir maukas, kā nekā sextūrisma pilsēta. lohi. Nešaubos, ka Latvijas sieviešu vulgāriskā dejošana un miegšana ar aci ir kaut kas svēts, bet, manuprāt, ir jāsaprot, ka tādas sievietes NAV pieskaitāmas pie sievietēm. Mans alkohola daudzums nebija pat tik liels, lai spētu vispār ar kādu no šiem kluba indivīdiem iepazīties, kur nu vēl uzsākt kaut kādu nevainīgo dejošanu. Būtu labi, ja izsludinātu kaut kādu iespēju, ka esi neredzams, un, ka neviens Tev nepiesienas, forši būtu, ja pat pieskarties nevarētu. Gribētos kādreiz Vienai vai kopā ar kādu no draudzenēm, pabaudīt kluba atmosfēru dejojot, ākstoties pašām ar sewi, nevis uzdurties uz kāda ne pavisam jauka stroķa. pretīgi.
Nākamā ziņa jau būs patīkama. Esmu iepazinusies ar cilvēku, kuru gribētu redzēt sev blakus biežāk, nekā tas ir iespējams. Bet, manuprāt, esmu par sliktu priekš tāda. Atkal nav labi? Nu nēē, viss itkā perfekti, bet atkal jau Vēl nekā nav, un nemaz Nevar būt. Di - Na - Mo. (love) Hokeja spēle tiešām idēāla. Pinīgi nekādu sarežģījumi. Forši cilvēki, forša atmosfēra.
Nezinu, skatāmies, kas būs tālāk. Negribas iet cauri ērkšķiem, lai atrastu maigo rozes ziedu. Visu minimāli grūtu, un arī normālus augļus. Paveiksies? :D jautājums uz atjautību.
p.s. sapnis, kuru redzēju, atstās iespaidu uz visu atlikušo mūžu. Diezvai tas ir patīkami, ja redzi, ka kāds Tawā acu priekšā iebāž mutē revollveri, un iespējams, tā ir pēdējā reize, kad redzi to cilvēku, un, ja vēl viņš ir tuvs. Mjāā. Neslikta zemapziņa, vai kas tas ir, es pat nezinu no kurienes tas viss rodas. . .
;/
Brr. auksti. ļoooti, kaut arī ir tikai septembris.

Nav komentāru: