Es biju uzlēkusi augstu, ausgtāk, nekā tad, ja tā būtu tikai spēle - augstāk par zemi. Es patiešām biju kaut kur augstāk. Ar īkšķi varēja iezīmēt saulei kontūras, mākoņi bija elektrozili un no tiem izveidojās liels pūķis ar spiciem spārniem. Tādu skatu var redzēt tikai tad, ja paņemts "vairāk" , nevis "tik, cik katru dienu."
Pie manis ienāca magaivers, ne jau tā, kā rāda seriālā- ilga ķimerēšanās gar durvju slēdzeni un tad ar netīru muti izspārda durvis, uzķūnē ātro spridzekli, visu uzlaiž gaisā un, protams, ir lepns, ka atkal kāds labs darbs pabeigts. Kāpēc ne tā, kā rāda seriālā? Tāpēc, ka tajā vakarā pār manu slieksni pārkāpa jebkurš, kuram nebija slinkums. Magaivers 10 minūšu laikā bija uztaisījis bongas prototipu. Patiesībā divus. Jāpiemin, ka abiem bija pievienoti ūdenskrāna trubiņas jeb mazie krāniņi, whatever, sauciet kā gribat. Tās nu bija tās lietas par kurām magaivers rada sajūsmu. Unikalitāte.
Neņemiet vērā, ja te viss ir haosā, jo es nesaprotu kas par dienu un kā, es stāstu, ko es atceros. Tad pēc divu stundu kvalitatīvas pagulēšanas, aizbraucu uz dižpilsētu, khmm nošķaudos - Talsiem. Par spīti tam, ka biju ekstra <
Ja nu kādam mani vajag, nezvaniet, jo es tagad izgulēšu visas negulētās dienas un naktis.
Man ir tieši milijona vērtības paziņas, bet neviena drauga, kuram interesētu manas sajūtas. Tas ir mazliet skumji. Bet kā i tā i :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru