Adrenalīna deja. Spontānas idejas ir vai nu foršas, vai nu pilnīgi bullshiti, vidus ceļš nepastāv.
Taču, mājās braucot, sajūtas it kā vējš cenšās noskriet Yamahas meistaru, bez ķiveres, ar izplestiem spārniem un jā - lidojam, cik ātri vien spējam. Vējš nebija mūsu konkurents. Tas tikai uzkurināja vēlmi traukties vēl ātrāk. Asarainas acis, vēja paņemta skropstu tuša. Ņem, savāc, man bija labi, laikam jau mans eņģelis vai buda vēlējās, lai jūtos sekunžu simtdaļās mazliet laimīgāka.
Un zvejnieku ciems, tik daudz vēja kā nekur un ziniet, nekas arī tur nav mainījies. Lai gan, kur tad ir. Vienīgais - cilvēku iekšējās pasaules ir mainījušās. Ja tā padomā, nekas vairāk nav kā agrāk un nekad arī nebūs.
^^
Taču, mājās braucot, sajūtas it kā vējš cenšās noskriet Yamahas meistaru, bez ķiveres, ar izplestiem spārniem un jā - lidojam, cik ātri vien spējam. Vējš nebija mūsu konkurents. Tas tikai uzkurināja vēlmi traukties vēl ātrāk. Asarainas acis, vēja paņemta skropstu tuša. Ņem, savāc, man bija labi, laikam jau mans eņģelis vai buda vēlējās, lai jūtos sekunžu simtdaļās mazliet laimīgāka.
Un zvejnieku ciems, tik daudz vēja kā nekur un ziniet, nekas arī tur nav mainījies. Lai gan, kur tad ir. Vienīgais - cilvēku iekšējās pasaules ir mainījušās. Ja tā padomā, nekas vairāk nav kā agrāk un nekad arī nebūs.
^^
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru