Kartona tramvajs sadega klusi,
Pilsētas trauslajā asinsritē,
Tu manus darbus velc uz savu pusi
Un tos kā savus vēlāk citē...
Iesūdzi tiesā manu taisnību,
Par likumiem nosauc manus melus,
Izsmej šķērsielā Mīlestību,
Pirms vēl nav par vēlu.
Nevainība tika samaitāta vainā,
Simts šķebinošās batālijās.
Labais varonis nomira pirmajā ainā,
Manas virves ap kaklu tam vijās.
Degvīns ar rumu izdzēra mani
Piektdien, vietējā krogā,
Kamēr manas dvēseles gani
Mulsi vērās svīstošā logā.
Sapnis par murgu un diena par rītu,
Simfoniski mēmi spēlē,
Es atstāju dienu neizbaudītu,
Lai būtu, ko testamentā vēlēt.
Pusgatavas asaras acu kaktos
Iekrāsojas zaļganā tonī
Patiesībā es turpinu rakties
Kaut kur zem pērlēm Tavā kronī.
Sagriez papīra vilcienus
Papīra vilciņos mazos,
No kripatas radi riecienu,
Ar kuru lai vēlāk dalos.
Ķecerībā apvainota sadega klusi
Mana pēdējā patiesība
Nu jau nakts iet uz rīta pusi,
Lai man tiktu BEZGALĪBA.
/Jānis Auza/
2 komentāri:
tik patīkami lasīt kādu savu darbu interneta dzīlēs, kuru tur neesmu ievietojis es, bet kāds cis ar atsauci uz mani... Liels paldies! :*
viennozīmīgi cilvēkem ir skaistas lietas ir jālasa.
ja man patīk, tad ceru, ka arī vēl kādam patiks.
:)
Lūdzu.
Ierakstīt komentāru