Dodamies

Esmu iekāpusi kādā no gripas paveidiem, protams, ceru, ka infekcijas nodaļas pārbaudi nevajadzēs un cūku sērga mani nebūs piemeklējusies. Lai gan, mediji ziņo, ka ir jāpārbaudās. Tomēr, manī vēl ir cerība, ka tā ir parastā saaukstēšanās pirzmiemas ietvaros. 40 grādi - youhuu īsti šnabja grādi manī uzplaukuši, bet nu kam negadās.

Viss pamazām sāk nokārtoties, līdz ar to manī radies spēks, kurš ietver psiholoģisko stīgu stiprināšanu.
Vēl man ir liels prieks, ka novērtē to, ko es rakstu un, ka ir cilvēki, kuriem manis rakstītais kaut kādā veidā saistās ar viņu dzīvi. Paldies Intai Minkai. Starp citu skanīgs vārds un uzvārds. Vecāki parūpējušies par atskaņām. Es turos, tāpēc Tu arī turies. "Tā mēs visu dzīvi skrejam kā pa ciņiem, var pakāpties, var nokrist, var kāja aizķerties, bet tas jau mums neliedz piedzerties!"

Ignorēju visus, kuri uzskata, ka dzīve ir skaista. Tur ir nepieciešama mediķu palīdzība, ne jau tāpēc, ka es būtu pesimistiska, bet tāpēc, ka jābūt Reāliem. Dzīvot aiz optimisma maskas ir nožēlojami un lēti, jo patiesībā, pie sīkākajām neveiksmēm šī maska var noripot. Vilšanās ir smagāka par masku.
Tāpēc, ir citas maskas, kuras nevar tik viegli noripot. Maskas ir foršas, tās palīdz izdzīvot šajā bēdu ielejā. :D

Dzīvosim un redzēsim, baudīsim un sajutīsim.