Nevērtīgi vārdi pa durvjapkšu iekšā ieslīdējuši. Šoks sagrāba momentu kā kaķēns draudīgu žurku. Sapinušies pirksti, nespējīgi un gluži zili, mēģināja drukāt atskaites eņģeļiem. Tiem, kuri sevi tā dēvē.
Kaklā iestrēdzis kamols, asaru pārņemts mēsls. Miera labā, šeit nav vietas epizodiskām asaru ainām. Viss tik pelēks šķiet, pat tā salātu zaļā, mirdzošā glezna pie sienas. Un tik auksti, neticami auksti. Tik drebīgi, ka sažņaudzas asinis un paliek tik blāvas kā rudens rīti.
Bailes un, tie kastroļi atkal skan un atbalsojas manā istabā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru