ESAMĪBA

nezin, vai kādam cilvēkam tā ir bijis, bet man ir, lai arī gribetos atrast tādu, kam šis viss nebūtu vienaldzīgs, es to rakstu sewis dēļ, varbūt kādam, kuram ir līdzīga situācija, taču nezin kaa to risināt. nespēju risināt, spēju izklāstīt esamibas būtību. Lai arī Canadian bija labs, garsīgs, vēlmes pēc kaut kā neaprakstāma bija .. nu tāda pati - neaprakstāma, vienkārši ir tādas lietas, kuras ir neaprakstāmas. un naw neviens, kam pažēloties, naw tas plecs uz kuru noliekt savu smago, bet, tomēr tukšo, bezjēdzīgo galvu, lai spētu uz mirkli būtu sew un nedomāt, par to, ka milijoni mirst Gruzijā. Ir grūti. Un visiem ir grūti. Domājam par sawām grūtībām, un milzumdaudz ļaudīm šķiet, ka newiens viņus nesaprot. Klusums. Bezjēdzīga vientulība. Cieņa visnegatīvākajā pakāpē. -Tās ir lietas, kuras dzen depresijā un asaru ezerā. Ellīgas mokas pēc nezināmā un skaistā. Un tad, kāds pamanās cerības pārvērst, šajās visniecīgākās pakāpēs ellē. Neapšaubāmi, gudri, neatkārtojami un fenomenāli. Ev, neapmulst, fenomen;als nav šis raksts, bet gan notikumi, kuri liek saasināt šī raksta būtību. Ir, ir , ir visādi. Un tie visādie, domā, ka ir labākie. Tad, kad kāds ar darbiem pasaka, ka iztēle - par labākā būšanu ir pēdējais mēsls, viņu iztēlē iemantojas kaut kas ierasts, pazīsts un neaizmirsts, proti kāds no laimes šķidruma, un dažreiz ir vienalga vai tas ir pats labākais viskijs, šņabis, vai vietējās točkas meistardarījums. Tas, iespējams, ir mirklis, kuru vēlas izdzīvot. Mirklis, kuru piepilda, alkohola nebeidzamā ietekme uz vājo organismu, kuram nekāds labums neatlec. Domas virzās tikai par labumu, kāds atlez, cilvēkiem ar vāju un bezjēdzīgo raksturu. Nebaidos teikt, ka tāda jau arī ir tā esamība.
Sarežgītība ir, bet ne tik liela, lai sparastu to, cik vērtīga esmu.
esamība, nēē, nēē.. drīzāk jau Neesamība, tikai trula eksistence, jo eksistēt ir pats vieglākais.