Tā bija tikai piektdienas pēcpusdiena. Tā bija diena, kurā pieminēti potētie un luterauši. Arī tad, kad no maisiņa nemanot izbirst, atkārtoju izbirst - užavas aliņš, kurš īstenībā ir Kuba aliņš, viss ir jauki un smieklīgi, kas patiesībā arī ir galvenais. Un nekad, nekad nav sajūta, ka beigsies tieši tā.
Gracioza stāja. Akurāts skatiens. Taču - lēta eksistence - manās acīs. Blondīnisms. Nespēja kļūt par sabiedrības dvēseli, pat ne uz to pusi. Bet, patiesībā, es pat viņu nepazīstu un negribu iepazīt, man pietika ar to, ko esmu redzējusi un izlasījusi.
Tam taram tam taram, par to Nav jādomā.
bet tomēr - tu esi tik nesmuks, ka tevi nevar uzzīmēt. :p :D:D:D