Translate

svētdiena, 2009. gada 12. jūlijs

1.

Varētu jau sākt rakstīt kaut ko sirdij baudāmu, pēdējā laika notikumus un arī mazliet par viņiem.

Bet, patiesībā, es gribu pastāstīt kaut ko vispārēju. Nesolu, ka tas būs gramatiski, ortogrāfiski un vēl citādi pareizi, jo šodien man iemeties vieglais pēc pārtiju pureklis, ja to tā var nosaukt.

Kas tad ir tas vispārējais? Cilvēki nesaprot būtību. Viņi pieķeras, aizķeras pie vārda, kurš viņus emocionāli iespārda. Tā ari stereotipiska aprobežošanās. Un mani tas paties kaitina. Ja tu sasaliec savas jūtas kā melns uz balta, bet tur piemēram, ir pieminēts vecāsmātes interesantais bižutērijas izstrādājums, pieņemsim, ka kaut kāds pie vellna pulkstenis. Raksts nav par pulksteni, bet gan par tām sajūtām. Savukārt, kāds komentētājs ieraudzījis, ka rakstā minēts pulkstenis, uzraksta lapas izmēra lielu komentāru par to, kā viņam reiz bija šāds pulkstenis. Un tad ir tā - kuņasdēļs*, es taču rakstīju sajūtas, nē bļe viš vispar nierubī fišku. Un tad parauj gruzonu. Patiesībā, es zinu, tā ir vienkārši asociāciju spēle. Visa tāda dzīve ir. Viena milzīga asociācija.

Nav komentāru: