Translate

otrdiena, 2009. gada 4. augusts

tryin' to make things right ^^


Degradācija. Kaut kādā ziņā nožēla par cilvēkiem, kuri nesaprot citus. Neprot novērtēt cilvēkus, viņu identitāti, noslēpumainību un apmāto tieksmi pēc atkarību veicinošām vielām. Tās bendē veselību, bet neviens par to nedomā, atslēgties no ārpasaules, sajust kaut mazliet prieka ir tas, kas liek nodoties šīm lietām. Apziņa, ka tas ir slikti ir tikai tiem, kuri nereizi nav sajutuši tādas garšas, taustes, redzējumu simfonijas un eiforiju. Esmu iemācījusies neteikt, ka tas ir riebīgi, ja neesmu pamēģinājusi. Ir daudzas lietas, kuras es neesmu mēģinājusi un nesapratīšu. Bet tas tikai tamdēļ, jo nevēlos iesēsties tajās sajūtās, ne jau veselības dēļ. Tāpat mēs nokļūsim aizsaulē, uzskatu, ka nav svarīgi ar kādām aknu sapuveņiem vai tromba aizsērējumiem. Tā ir dzīve. Nebaidoties no nāves, taču arī necerēt uz labsajūtu, ko tā sniedz, jo ir tikai viena lieta, ko cilvēks visvairāk vēlas būdams miris, tikai un vienīgi būt atkal dzīvam. Lai gan tā ir mana subjektivitāte un pašnāvības mocītie mani nosoda, es neatkāpjos no sava viedokļa.
Kad atceros savu dzīvi, savus pārdzīvojumus, saprotu, ka bija arī laiks, kad nāve likās vienīgā ekstāze, ko piedzīvosim. Taču šobrīd es gribu baudīt, eiforiski krist bezdibenī, vai atrast mūžīgās bēdās prieku un vispārīgi izbaudīt jebkuras emocijas, kuras pasaule ir mums devusi. Patiesībā, es ilgojos pēc nenormāla psiholoģiska un garīga pārdzīvojuma, kura rezultātā es vēl vairāk saprastu, ka viss ir mēsls par ko agrāk esmu elsodama, slaucījusi asaras. Bēdīgi, ka cilvēki vēlas dzīvot tikai pārticīgā priekā un neprot saskatīt skaisto arī sliktajās emocijās.

Šobrīd, es te sēžu un domāju par visu. Pat par savu runci, kurš ir izsalcis. Es vairāk negribu būt aizspriedumu pārpildīta un sākt kaut ko no jauna. Sakārtot savu psihi. Satikt cilvēkus, kurus neesmu redzējusi un, kuri ir tikai manās atmiņās. Un un un vēl dzīvot ar cīņas sparu. Atturēties no raudāšanas, pievērsties uzreiz problēmu risināšanai. Tā ir mana motivācija, mans spēks.

Rīt ar Tomu cepsim karpu, es zinu, ka būs garšīgi un sātīgi. Neateiktos arī no pilzenes aliņa, kurš sulīgi puto manā dvēselē. Krāt pudeles uz balkona, klausīties labu mūziku un vēl daudz daudz daudz . . .

Biju lībiešu svētkos. Pilns ar dažāda gada gājuma cilvēkiem - tusēt gribētajiem. Dejojot ar plikām pēdām pie dziesmas "džeks no Kurzemes." Arī pārdzīvoju. Samiksēju sajūtas ar atkarību kombaini un jutos kaut kā, taču labāk, nekā parasti. Seksuālāk. Es smaržoju pēc cerībām un jutu, ka esmu arī vīriešu cienīga. Lai arī vienmēr esmu bijusi kompleksaina, šoreiz man bija feelings, ka esmu vajadzīga, tāda, kāda esmu. Neskatoties uz saviem mežonīgajiem trūkumiem, es arī kādam patīku, tas ir pozitīvi.

Davaj sāksim dzīvot, pārdzīvot skaisti un iepazīt cilvēkus, kuri šķituši nožēlojamāki par dzērājiem ar nosauļotu, sarkanu seju un adibas maiku - ar oderi.

Dzīvojam! Tauta!

Paul and Fritz Kalkbrenner - Sky And Sand

Nav komentāru: