Translate

otrdiena, 2009. gada 25. augusts

Tu Tuvojies Sev.


...neitrāli kāds pajautā Tev.

Atkal jau nesanāks nekas pozitīvs, ko pastāstīt.
Sūdi ģimenē, nu kas gan tā par ģimeni, kura neļauj iesākt dzīvot. Tik viegli ir gāst smirdīgos sūdus pār manu galvu, bet tas ir jāsaprot, jo tā tak ir mana ģimene. Un tā jau nekad neielūkosies manās sajūtās. Es tikai pakratu emocijas, paleju kādu asaru un, protams, piedzeros. Nekādas jēgas. Un man tie pleci ir apsūbējuši piedzērušies uz, kuriem it kā varētu nolikt tukšo galvu un paraudāt.

Pēdējā laika notikumi. Visādi 40 l mājas vīni, milijons zvaigžņu un vēmekļi pie manām kājām. Daži naidīgi stervu skatieni, kuri vēsta, ka maukas statuss ir manējais.
Tad vēl manas mājas, jā, kuras jau visiem kļuvušas mīļas. Kartupeļu rakšana dubļainos laukos un smiekli pie geju uzvedības ainām.

Nogurums un apnikums no visiem un visa. Bezspēcība un tās plūsmas pa vēnām, ikdienišķas un jēgas nepapildinošas. Atslēgties no šitām jezgām un saprast dzīves patieso būtību. Arvien vairāk sāk šķist, ka piedzimstam, lai dzīvotu, bet dzīvojam, lai nomirtu. Nevienai no šīm fāzēm nav īstas nozīmes, kaut kāda lieka enerģijas, kā arī materiāla izlietošana.

Ar muzonu pret gruzonu.
Atkorķēju.

Nav komentāru: