NEKAS, tikai never think no Roberta Patinsona.

Pēdējo reizi pietuvoties savai un Tavai zemapziņai. Pietuvoties ar lielu vērienu. Paiet garām visam ar paceltu galvu, papūšot pa sānu savus garos matus. Iemājot citos uzticību, ka esmu pašlepna un nepiejama. Ar aizkūpinātu cigaretes smārdu un nodilušiem papēžiem, seksīgā kleitā justies kā bezgala kārdinošā telpā. Tādā vietā, kur visi uzsmaida un to pašu emociju gaida atpakaļ, bet tā vietā saņem vidējo pirkstu, ne jau burtiski, bet to varētu redzēt skatienā. Tajā pašā laikā nezaudējot savu cēlumu, koķetēt ar gadagājuma vīriešiem un raisīt viņos kņudoņu vēdera lejas daļā. Un neko nedomājot, pamest viņus tik pat ātri kā visus pārējos alkohola Zevus.

Atrast kādu, kurš iemācītu dzīvot, nepieminot seklumu vēnās, kurš aizvien rada kaitinošu plūsmu.

Esiet ar mani emocijas. Sakropļojiet vēnas, ja vēlaties, noārdiet smadzeņu šūnas, bet saglabājiet zemapziņu un mākslu izjust.