Gaisīgs gadalaiks pienācis, skaudība un nožēla pašai par sevi. Lēts graciozisms bez cēla soļa. Kārtējais ieraksts dienasgrāmatā, kurš pauž vēlmi sākt sevi no jauna. 

Viss, pietiekami, Bārbala nobeidz savu ierakstu un aizdomājas. Vai tiešām dzīvē ir kas skaistāks bez neizprastas mīlestības? Es esmu Bārbala un, es zinu, ka varu būt tāda kā pārējie. Tomēr, vai tam būtu nozīme?

Viņa ir piedzimusi nepareizajā laikmetā, to pat viņas melnais kaķis liek noprast, pieglaužoties pie krēsla kājas. Bārbala, kura meklē sevi starp daudziem, tomēr līdzīgos atrast ir tik grūti. Viņas kājas jau kļuvušas smagas no pastaigām pa pasauli.

Still

Brown curls bleached by summer light,
You’re turning to dust now.

So many dreams fell away,
Treasured hands took them stilly.

Thieves, nippers and culprits.
Their homes filled with love's tested light.

But me.. charged in darkness
Still

Angels in Sahara

Behind torn bottle of whiskey,

Sleeping pair of cheap noodles.

Single fingers,

Frozen all in blue.

Angels in stead of birds,

Hiding in Sahara.

Don't stare at me so punitive,

I'll grab the peace out.

Sometimes with bottle,

Sometimes with smoke.

Calling angels back,

Sending birds away.

Colorful clouds above my head,

Mind are resting, thoughts are sprawling.

Come over for a visit,

Glass of whiskey are flashing.

And we will...

be able to tell to grandchild,

How to get angels here,

And we will...

be able to gossip,

How to send birds away.

Eņģeļi Sahārā

Aiz saplosītas viskija pudeles,

Guļ manas lētās nūdeles.

Vientuļi pirksti,

Sasaluši zili.

Kur mana atnākšana?

Kur mana aiziešana?

Eņģeļi, putnu vietā,

Noslēpušies Sahārā.

Neglūni, tik sodīgi,

Es paņemu visu mierīgi.

Dažreiz ar pudeli

Dažreiz ar dūmeli

Eņģeļus atpakaļ saucu,

Bet putnus uz Sahāru sūtu.

Krāsaini mākoņi virpo virs galvas,

Prāts atpūšas, domas atguļas.

Atnāc ciemos, glāze viskija mirgo,

Smelsim iedvesmu, to bezrūpīgo.

Lai var mazbērniem stāstīt,

Kā putnus uz Sahāru sūtīt.

Lai mazbērni brīnās,

Kā eņģeļi atpakaļ pie mums rāpās.

Vāciski

Bailīgs gadalaiks tuvojas. Ziema ar kara cirvjiem laužas. Aukstums pārņēmis arī manas dzīslas.

Neparasts skata punkts uz dzīvi. Kājām gaisām visa pasaule. Sajūtas kā vecai vecenei. Nav īsti aizrautīguma spars.

Pabiju īru bāra, Vācijā. Dievināju atmosfēru arī Giness garšoja lieliski. Amerikāņu puiši, trakie armijnieki brīnijās par manu gandrīz ideālo angļu mēli.

Kas labāks šitāda dzīve vai nāve. Ak, dvīņumāsas jūs..

Grrr..

Vēl un vēl..

Gaiss, kurš nu kļuvis tik mīļš. Mana oranžā idille un viss tik ļoti ir manējais.

Cilvēku grupas, kuras nu vairs nav tik nenobriedušas. Jaunie alkohola plaukti, krāsainās rindās sakrāmēti. Okšķeri, ielūr manā naudas makā, un nav vairāk izvēles, ir uzdevumi.

Toms, kuram jauna iesauka un izskats kā lemūram. http://www.youtube.com/watch?v=b0MaZ1rdwwU

Viss tik labi, kamēr vien atklājot manī nelāgu kaiti, jābrauc atkal prom. Nē, es atkal negribu.

Dīvaini

Nevērtīgi vārdi pa durvjapkšu iekšā ieslīdējuši. Šoks sagrāba momentu kā kaķēns draudīgu žurku. Sapinušies pirksti, nespējīgi un gluži zili, mēģināja drukāt atskaites eņģeļiem. Tiem, kuri sevi tā dēvē.

Kaklā iestrēdzis kamols, asaru pārņemts mēsls. Miera labā, šeit nav vietas epizodiskām asaru ainām. Viss tik pelēks šķiet, pat tā salātu zaļā, mirdzošā glezna pie sienas. Un tik auksti, neticami auksti. Tik drebīgi, ka sažņaudzas asinis un paliek tik blāvas kā rudens rīti.

Bailes un, tie kastroļi atkal skan un atbalsojas manā istabā.