[29.04.2008] publicēju no "myself" ;]
Laikam jau nav ko daudz saspringt par skaisto un gleznaino ceļojumu uz Vāciju.
Dažkārt sajūtu kopums pārsniedz vajadzīgo devu smaidam. Grūti rast smaidu, kad šķiet, ka viss ir sabrucis. Šobrīd [ceļš uz Latviju] manu Latviju.. Atkal jau shitfeeling.
Ne jau pārliecība mani tur pie dzīvības. Ahh atkal jau meloju pati sev. Man tas lieliski sanāk. Ne jau melot, bet gan melot pašai sev. Tieši tā pārliecība, ka būs citādāk un labāk man liek justies un dzīvot.
Ir tik daudzas lietas, kas sabojā visu. Ir arī tādi apstākļi, kad vēlies būt labāks par sevi, par citiem, par pasauli.
Atrodies kā stikla kastē. Jā tieši tā – stikla. Tu nejūti ārpusi, bet Tev pietiek ar to, ko tu redzi. Kad ārpusi silda spožā saule, Tu savā stikla kastē dedz. Kad ir auksts, tad Tu negribi pieskarties kastes sienām. Un, ja ir tik auksti, tik auksti, kad Tu neredzi ārpusi, jo viss ir aizsalis – dažreiz tāpat ir labāk. Skaistāk, jo Tevi neredz un Tu neredzi. Tu vari būt tikai sev. Nav par ko vilties, nav par ko raudāt. Īstenībā..ai cik labi, ka nav arī par, ko smieties. Tu vari atslābt un just pats sevi. Tas ir tik amizanti. Šķiet, ka tikai dzīve mēdz būt amizanta, bet dzīvot stikla kastē ir foršāk. Tā ir Tava stikla kaste. Tu esi sev. Sēdi un gaidi savās stikla sienās, kad kāds liks Tev izkāpt no tās un, ja Tu pretosies, viņš to sasitīs. Bez sirdsapziņas pārmetumiem par to, ka ir iespēja sagriezties un rast ievainojumus.
Par [25.04.08]
29.04.08
Laikam jau nav ko daudz saspringt par skaisto un gleznaino ceļojumu uz Vāciju.
Dažkārt sajūtu kopums pārsniedz vajadzīgo devu smaidam. Grūti rast smaidu, kad šķiet, ka viss ir sabrucis. Šobrīd [ceļš uz Latviju] manu Latviju.. Atkal jau shitfeeling.
Ne jau pārliecība mani tur pie dzīvības. Ahh atkal jau meloju pati sev. Man tas lieliski sanāk. Ne jau melot, bet gan melot pašai sev. Tieši tā pārliecība, ka būs citādāk un labāk man liek justies un dzīvot.
Ir tik daudzas lietas, kas sabojā visu. Ir arī tādi apstākļi, kad vēlies būt labāks par sevi, par citiem, par pasauli.
Atrodies kā stikla kastē. Jā tieši tā – stikla. Tu nejūti ārpusi, bet Tev pietiek ar to, ko tu redzi. Kad ārpusi silda spožā saule, Tu savā stikla kastē dedz. Kad ir auksts, tad Tu negribi pieskarties kastes sienām. Un, ja ir tik auksti, tik auksti, kad Tu neredzi ārpusi, jo viss ir aizsalis – dažreiz tāpat ir labāk. Skaistāk, jo Tevi neredz un Tu neredzi. Tu vari būt tikai sev. Nav par ko vilties, nav par ko raudāt. Īstenībā..ai cik labi, ka nav arī par, ko smieties. Tu vari atslābt un just pats sevi. Tas ir tik amizanti. Šķiet, ka tikai dzīve mēdz būt amizanta, bet dzīvot stikla kastē ir foršāk. Tā ir Tava stikla kaste. Tu esi sev. Sēdi un gaidi savās stikla sienās, kad kāds liks Tev izkāpt no tās un, ja Tu pretosies, viņš to sasitīs. Bez sirdsapziņas pārmetumiem par to, ka ir iespēja sagriezties un rast ievainojumus.
Par [25.04.08]
29.04.08
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru