Translate

ceturtdiena, 2009. gada 30. aprīlis

PASLĒPES.


Tu esi kaut kur paslēpies sakaltušās mežrozītēs? Asie ērkšķi durās Tev sānos, bet pacieties, jo paslēpes mēdz būt sāpīgas. Iespējams, Tu negribi, lai es atrodu sevi komplektā ņemot līdzi arī Tevi. Jā, jā, tajos mežrozīšu ziedos, kuri vairāk nav tik koši. Tajos ērkšķos, kuri nedur tik spēcīgi. 2 in 1 vairāk nav tava primārā izvēle, jo zini, ka tas, kas der visam, patiesībā, neder nekam.
Tā noskaņa. Vēl pēdējais elpas vilciens, pēdējais asai ērkšķis un man ir jāpazūd.
Jāpaslēpjas tālāk, citos krūmos.

sestdiena, 2009. gada 25. aprīlis

Es gribu iesmēķēt viņa balsi. Saplūst ar dūmakainajiem vārdiem.

SAPINUŠIES SAVĀ NOSACĪTI PERFEKTAJĀ SABIEDRĪBĀ

Peldošas pīles. Ūdensrožu sapuveņu atliekas. Tie ir tie cilvēki, kuri savu personalitāti meklē sabiedrībā, kura nosacīti ir valdošajā pozīcijā.
Es tagad esmu vīlusies, pietaupu lieku sēru asaru, lai pateiktu - ej no kurienes esi nācis. Neskatoties uz to, ka šie cilvēki ir personas - sabiedrības indivīdi, viņu karstasenība mazinās līdz ar finasējuma izputēšanu, patiesībā, viņiem tādu personīgu līdzekļu nav. Taču talantīgi, jo spēj atrast tādus fascinējošus pušplēstus pediņus ar biezāku naudas maku par pašu ādu. Umņiki.
Bet man mazliet sāp. Beidzot. Tā vienaldzība pieliek punktu jebkādai savdabīgam mīlestības paveidam. Pārsvītro ar treknu mēslu strīpu. Varbūt tā vienkārši ir nemīlestība jebšu antimīlestība. Lieki diskutēt.
Aiz-Eju.

otrdiena, 2009. gada 14. aprīlis

Kā Tev tur ir?
Es domāju, ka ir vērts runāt par nāvi, jo tas ir atgādinājums, ka dzīvojam. Parunā ar mani. Ar aizvērtām acīm. Es gribu dzirdēt Tavu dvēseles eņģeli. Iedvesmo manu pasauli, pierādi, ka te ir labāk, ja jau Tava nāve atnāca tik skarbi ar šķērēm kakla artērijā. Plūstošām asinīm pār ķermeni. Man bail no tādām sāpēm.

pirmdiena, 2009. gada 13. aprīlis

Tu biji ar Lielo burtu.

Cilvēks.
Bez dvēseles.
Piekauts pie asas šķēru mēles.

Atminies to dienu.
Kad mēs gājām uz tanku.
Banālās atskaņās.
Mums bija sasodīta saskaņa.

Tu biji ar Lielo burtu.
Patiesi.
Dzīves izzinātājs.

Ar to slepkavu ieroci, locekli pārgriezt.
Un stipri uz vēnām spiest.

Taču tagad Tu esi dvēseliskā mierā.
Tu esi ar Lielo burtu.
Tikai citur.

trešdiena, 2009. gada 8. aprīlis

EGONIJA.

Manī bija ienākusi publiska skumju lappuse. Es tik ļooti vēlos sastapties ar apmātību. Ar to "privičku" , kad nespēj paiet garām alus plauktiem. Bet es tik ļot negribu būt kādam kā piekaltusi alkstoša cerība, kuras naivums pūlās panākt manu samocīto pašapziņas pieaugumu un labvēlības romantisma iesēšanu emociju virknē, kurā pašreiz ir tikai iedomiska cēluma atdarinājums.
Varbūt, es gribu būt vienkārši tāpat. Jāatzīst, ka tas ir tipiski katram mūsdienu jaunietim - mālē kārtas ar biezu mēslu krāsu pār citiem, kuri petiesībā nav iedalāmi geju kategorijā.
Zaļā tēja tiek dzerta ar -kojisku- citrona gabaliņu, kurš aplipis ar Rīgas pavasara putekļiem. Jāatzīst, garšo labi. Un, tagad mazliet par atmiņām. Tās pinkainās sarunas mani žņaudza, bērnišķīgas izlikšanās, citādā statīvā iekauts vīrietis ar bezjēdzīgu izpratni par mākslīgu attieksmi. Katastrofālie skatieni un, ko es es es .. saprotu, ka man vienkārši ir žēl. Mierinājums ar pirmā leveļa kaisli laikam bija par maz, vai arī ekistence uz plāna matrača ar īsu kleitiņu ir lētas padauzas cienīga mākslinieciska izpausme? Tu manu redzējumu bieži vien sakrustoji ar tādām kā 'tu man besī' rētām. To,ka vēlme pievienoties tām afērām ar pinkainiem matiem un rīta smaržu uz plāna NeDormeo matrača paveida, nenozīmē, ka tagad kaut kas ir vai būs citādāk. Es negribu, lai Tu kādu dienu savā TirGUCCY vai PAshanell mugursomā paķertu līdz manu ādu. Manas attieksmes un, es negribu, lai tās tiktu pavērstas pret sievieti kā atriebība. Es tomēr vēl neesmu tik kruta, lai nedomātu par citiem. Varu droši apgalvot, ka manī nenāks apziņa, ka nevaru bez tevis. Man ir bijis labi arī vienai zem segas ar pāris izmalkotām alus skārdenēm gultas kājgalī. Biku - Bē ;p