Translate

sestdiena, 2010. gada 26. jūnijs

Citāti, Viedokļi no dažiem -

Cilvēkiem - paziņām un draugiem, pudelesbrāļiem un citiem keksiņiem.

Klusa cerība bravūrīgā kokonā / Anita Priede /

Viņas labākais draugs ir alus un vēl daži ar vairāk grādiem. / Sabīne Freiverte /

Labs draugs, pudelesbrālis / Toms Rafelds /

Sporta fanāte, individuāliste, personība, mana /Laura Bērziņa /

Ķip rock piekritēja, saldo nievātāja, bet arī šajā jomā atradusi izņēmumus. Traks skuķis, kam patīk iemest. / Kristaps Bolšings /

Vienmēr izteiks savu filosofisko viedokli. / Baiba Leite /

Tu vienmēr būsi skaidrāka par mani. Varbūt, es esmu dumjš un resns, vienalga Tu gremdēsi pa diagonāli, lai uzmundrinātu cilvēku pelēkās sirsniņas. / Igors Matvejevs /

Dusmīga, kad nāk miegs. Ir sava ideālā vīrieša meklējumos. / Monta Smēķe /

Ja garīgais ir sūdīgs, tad jāiet pie viņas. / Aija Boitmane /

Ar visiem saviem iekšējiem vulkānu izvirdumiem, asarām, priekiem, smiekliem, prikoliem, Tu vienkārši apbur ikvienu, kam izdodas tikt Tev klāt. / Guna Puršele /




Man patika. Tas bija tā - uzmundrinoši un patīkami, šie viedokļi no draugiem.lv mazliet pacēla manu pašapziņu. Noteikti.

Laikam laikā.

Konkrētība sašaurina skatu uz dzīvi. Es negribu izvēlēties starp visu un visiem. Būt te un tur.
Apmātībā visur viens rādās, visur ir konkrētība. Izsvītrojam? Sašvīkājam un aizmirstam? Kā sadedzināt pamatskolas dienasgrāmatas, lai vēlāk nebūtu jākaunas par štokiem tajās.
Un tomēr, es tāpat atcerēšos, es gribu atcerēties visus labestīgos izbraucienus.
Manī vairāk nav nekas jauns ko pateikt. No kā īsti tas ir atkarīgs?
Piebilstu, ka mīlēt ir grūti. Tik grūti, ka man ir bail. Es vēl negribu, lai atnāktu, vai arī, ja atnākusi, tad palūgt, lai iet prom. Ne velti milijons dziesmās apdziedāts, ka mīlēt nozīmē ciest. Kušššš, es neesmu romantiķe, es esmu kaut kas cits un tomēr strikti reālistiskā noskaņā. Laikam.

pirmdiena, 2010. gada 21. jūnijs

nē, vēl nē.











Rūgta kafija. Un tās domas skraida pa bruģainajām takām, jā un tas ceļš sestdienas rītos ir tik šaurs. Jā, jūs nezināt un es arī nezinu, kāpēc ilgi skatoties uz bumbiņām, viss rādās kvadrātains. Tomiņam sanāk vieta gultā, jo viņam patīk gulēt ārmalā. Viss mums sanāk un sanāk mums kopā.
Ak mans Dieviņ, pūkainais, te ir tik labi, tik sasodīti forši. Te ir viss - labākais gaiss, visbēdīgākās asaras uz drauga pleca un viss piedzīvotais. Uhh..un nevar turpināt, jo viss, kas jāizdzīvo būs citā kāsī tīts un citā vietā jāizelpo.
Es i bēdīgs.
Ļaujiet man palikt.

otrdiena, 2010. gada 8. jūnijs

''Par vampīriem''


Pīšļos apburtie slēpjas no saules. Tie ir tie vampīri, kuri nakts negaisā dejo. Sagaidīt no tiem mīļumu, maigumu un tādu kopīgu saldu ieelpu un izelpu līdz pašām beigām, kaut vai līdz pasaules galam.

Mirklis nav par īsu, vienkārši dzīve ir par garu. Vampīri nav ļauni, viņi vienkārši nav pieejami pa dienu. Neviens šīs būtnes nevar sazvanīt, nevar draugiem.lv aizrakstīt vēstuli, ja vien paši drīz par tādiem nekļūs - par tādiem, kuri neciena sauli un nolādē gaismu.

Dažreiz, arī es maskējos, naktīs par vampīru kļūstu, sāļumu mutē jūtu un gaismu par palaistuvi saucu. Pusmiegā saikni ar apburtajiem veidoju un mīlestību par naidu uzskatu.

Pērku un pārdodu sevi, lai atkal nopirktu un pārdotu. Atgrūžot mierīgos, iemājoju kartona kastes vērtībā. Lai tik spārda un plosa, tomēr neviens nezin, ka par pīšļu apburto vampīru gribu būt.