Translate

svētdiena, 2008. gada 27. jūlijs

REŽĪMS.

ceturtdien aizgaju pa dienu tusēt, pārrados 7njos no rīta.piektdien aizgāju pa dienu tusēt, pārrados 8njos no rīta.sestdien aizgāju pa dienu tusēt, pārrados 4 no rīta.Man ir foršš režīms, kuru šodien centīšos neievērot :D

sestdiena, 2008. gada 26. jūlijs

Tas bija viss, es zinu.


Šorīts. Pukstens 1:38. Man rīts. Man vakars ir 8., tad, kad citi ceļas uz darbu, saulīte ir visā savā krāšņumā un apkopējas cītīgi lasa pudeles un rājas par mašīnu radītajām švīkām uz asfalta. Tas ir tik dvaini. Tad, kad ir risks. Ņemot vērā, ka pēc šī notikuma, es iespējams vairāk nekad nestaigāšu, jo uz pasaules pastāv tādas čiksas, kuras izsistu visu MCdonaldu, neskatoties uz to, kādi kuiļi tur strādā, bet, ja ir iedzērušas, viņām pat celtnieku brigāde šķiet tikai tāda kārtējā cigarete, kuru pēc izpīpēšanas, uzmet augstu gaisā, lai redzētu cik amizanti sarkanās oglītes lido pa gaisu. Dzīve bes apstājas. Lai arī zinu, ka tas ir bīstami. Es tomēr dzīvošu, nevis truli eksistēšu. Negribas, lai kaut kāda MCdonalda izsitēja, mani tagad drusku papuruna un izkrāso sarkanā krāsā. Neskatoties uz to, ka manas rokas ir trīceklī, jo manā alkoholā asinis netika atrastas. Nu vismaz šodien. Pārliecība ir. Un tas jau ir galvenais. Man jau ir apnicis planēt, drīz es to nespēšu. Kāpēc? Būšu kruķu valstībā, ja vien trulie ārsti, manu asiņu kvalitātes dēļ, neizdomās, ka man vajadzēs nogaidīt. Bet tad, es zinu vienu, viss mans augusts būs miglā tīts. Mans lopiskums ir nepārspējams, bet citiem tas ir vēl nepārspējamāks.
Šodien ir BBP otrā diena. Es tur neesmu. Neesmu, patiešām. Un arī nebūšu. Man šķiet ši diena būs visnotaļ interesanta. Jā, jā.. arī MCdonalda izsitējas, es tikai ceru, ka kādam manis būs žēl. "Ceļos nomesties un brīdi sevi dvest..."
Zinu, ka amm nju es gribu vēl kādu reizi viņu satikt.

svētdiena, 2008. gada 20. jūlijs

ZVEJNIEKSVĒTKI


Nu jā. Es gribēju būt citā vietā, domāju, ka citur būs citādāk. Un arī atmosfēra būs daudzreiz foršāka un cilvēki atvērtāki. Es maldījos. Lai arī, nebija nemaz tik slikti, visur viss ir vairāk vai mazāk vienāds. Masveida nodzeršanās, dejas ar lielu alkohola piedevu, vispār nav iedomājāmas. Arī vīrieši, alkohola ietekmē, ir gatavi te-ju vai uz deja plača nomest tavas drēbes un darīt visas lietas sabiedriski. Mūsdienās viss kļūst normāls un pašsaprotams. Man tas nav pieņemami. Ar laiku arī nodzeršanās masveida sabiedrībā kļūst pelēka un niecīga. Laikam tas ir tikai mans subjektīvais skatījums, bet varbūt.. esmu vecmodīga un man vajadzētu sākt tamborēt neesošaiem mabērniem cimdiņus. Dažādība nekad nenāk par ļaunu. Vientulības sajūta tāpat nepamet, kaut arī esi simtu ļaužu pūlī un graužu nagus. Smieties par truliem, sen zināmie jociņiem arī vairāk nav interesanti. Tad jau jāsāk domāt, vai tiešām kāds un kaut kur, mani spēs iedvesmot un ieinteresēt. Sliktā īpašība - visu un visus pārāk ātri iepazīstu. Šķiet, ka jau Kolka ir kā mājas, zinu, kur atrodas bomžu kojas un, ka Stefa, kuras īstais vārds ir Sveta, pārdod alkoholu pēc 10-iem. Rodas jautājums, vai man ir nepieciešams iekarot jaunas vietas, vai arī palikt tepat un gruzīties savā vientulībā, savā stikla kastē, kurā arī ir daudz, daudz iepazītu ļaužu.

Galvenais, ka nu nav problēmas ieiet nopeldēties pat ledaini aukstā ūdenī, un piedrāžot visus eksursantus, kuri blenž ar bezizmēra lieluma acīm. Trakums.

Tad, kad būs cukurgraudiņa liela iedvesma, iespējams, arī es spēšu no sevis izdvest kaut ko lasāmu.

trešdiena, 2008. gada 16. jūlijs

ES NĀKU TEVI SABRADĀT.


Beidzot tiku pie jauna iedvesma avota - pie fotogrāfijām. Reizēm, skatoties objektīvā, visa dzīve paskrien gar acīm. Varbūt ne visa, bet pēdējā laika notikumi tiešām. Tagad šeit ir izdomāts jauns skaidrojums veikalam AIBE - alkohola iznīcināšanas biedrība enterteinment. Smieklīgi. Mūsdienu jaunatnei, dzīvi krāsaināku padara šis laimes šķidrums. Īsti nezinu vai tas ir labi, laikam jau vairāk nožēlojami, nekā labi vai slikti.

Draugiem.lv esmu sākusi saraxtīties ar diezgan interesantu, arī dzen gudru cilvēku. Viņš manī rada iedvesmu. Uztaisīšu dažas copy - paste no mūsu saraxtes [vairāk jau citēšu savu rakstīto] :)

- > šito es vēl raxtīju, ka viņš man likās tukšs idiots ar sasodīti tilzliem uzskatiem. ***Šajā gadsimtā ir tāda lieta, kā bezvadu internets, taču, ja Tu esi bomārs, var arī uz ielas nobičot kādu latiņu, lai var interneta cafē pasēdēt. Domāju, ka Rīgā nav problēmas "nobičot." Ja vien Tavas politiski intelektuālās smadzenes saprot un spēj, ko tādu paveikt. Domāju, ka neskatoties uz milzīgo inflaciju, mazām algām un resnajiem ministriem, Tev noteikti kāds būs parūpējies par vietiņu zem nepabeigtā tilta un kārtīgu biešu zupas katlu.Izskatās, ka Tev nav tikai aprobežota tieksme komentēt, bet arī šizofrēnija. Attopies, MERSIS naw! *** Nu apmēram tā. :D

Šāda rakstura vēstules rakstīju pirms mēs sākam normāli pļāpat. Vēlāk jau viņš izrādījās tīri intelektuāls, laikam jau tas tāpēc, jo viņš man sāka brutāli līst iekšienē [dirs*ā] :D

Lai nu kā, diezgan interesanta padarīšana. Esmu sapratusi, ka man patīk sarakstīties ar nepazīstamiem cilvēkiem. Uzklausīt, pasmieties un arī pastāstīt kaut ko nedaudz no sevis. Viņi visu uztver citādāk. Nav jābaidās, ka kaut kas no Tava teiktā tiks atstāstīts vēl puspagsta iedzīvotājiem. Tas arī veicina pieredzi un tā.. ;) Dzīves mācības un citu cilvēku gudrības iedvesmo un varbūt, padara manu iekšējo pasauli nedaudz krāsaināku un vieglāk uztveramu citiem.

Viss.

Vēlāk vēl pastāstīšu kaut ko nedaudz. ā, man nepatika, ka šis vīrietis ar, kuru sarakstos, bieživien sāka justies kā terminators, kurš ir priecīgs, ka kādu ir nošāvis un tā sajūta itkā justu vēju sejā. Smieklīgi un aprobežota sajūta attiecibā pret citiem.

svētdiena, 2008. gada 13. jūlijs

SALIKŠU NO MĀKOŅIEM PUZLI.


Mūžiba. Kas gan īsti tā ir.? Šaubos, vai tas ir pareizi, ka vēlējos salikt to tādā kā puzlē. dažkārt nopriecajos, ka mākoņi mani klausa. Taču bija arī brīži, kad sapratu, ka neesmu pelnījusi tik lielu mūžību. Diezgan murgaini. Neesmu pārlieicināta vai kāds vispār to spētu saprast. Taču tā sajūta, kad skaties debesīs, un centies ar domu spēku savienot mākoņus, ir amizanta un dažbrīd pat asaras saskrien acis, iedomājoties, ka ta tā ir Mana mūžiba. Ka drīz tie būs mani mākoņi.

Enkurs lūpā, korķis ar vairāk naw svešs. Bet tā jau turros. Vispār nav iedvesmas, lai visu pastāstītu. NU labi, varbūt ir. [slinkums] ;p

arī daži foto uzņemumi būs, tik es nezinu kad. :D

Lai nu kaa, šķiet, ka man asiņu vietā jau plūst šņabītis. Slimi. Bija arī daudzi bēdīgi notikumi, lai arī, cik stulbi, tas neliktos, esmu sapratusi kādi cilvēki ir dundadznieki. Fakinētie egoisti, gribetos nošaut viņus. (grrr)

mēģināsu vēl rīt pastāstīt. :)

piektdiena, 2008. gada 11. jūlijs

Nine inch nails – Hurt /GERMANY/


[29.04.2008] publicēju no "myself" ;]

Laikam jau nav ko daudz saspringt par skaisto un gleznaino ceļojumu uz Vāciju.
Dažkārt sajūtu kopums pārsniedz vajadzīgo devu smaidam. Grūti rast smaidu, kad šķiet, ka viss ir sabrucis. Šobrīd [ceļš uz Latviju] manu Latviju.. Atkal jau shitfeeling.
Ne jau pārliecība mani tur pie dzīvības. Ahh atkal jau meloju pati sev. Man tas lieliski sanāk. Ne jau melot, bet gan melot pašai sev. Tieši tā pārliecība, ka būs citādāk un labāk man liek justies un dzīvot.
Ir tik daudzas lietas, kas sabojā visu. Ir arī tādi apstākļi, kad vēlies būt labāks par sevi, par citiem, par pasauli.
Atrodies kā stikla kastē. Jā tieši tā – stikla. Tu nejūti ārpusi, bet Tev pietiek ar to, ko tu redzi. Kad ārpusi silda spožā saule, Tu savā stikla kastē dedz. Kad ir auksts, tad Tu negribi pieskarties kastes sienām. Un, ja ir tik auksti, tik auksti, kad Tu neredzi ārpusi, jo viss ir aizsalis – dažreiz tāpat ir labāk. Skaistāk, jo Tevi neredz un Tu neredzi. Tu vari būt tikai sev. Nav par ko vilties, nav par ko raudāt. Īstenībā..ai cik labi, ka nav arī par, ko smieties. Tu vari atslābt un just pats sevi. Tas ir tik amizanti. Šķiet, ka tikai dzīve mēdz būt amizanta, bet dzīvot stikla kastē ir foršāk. Tā ir Tava stikla kaste. Tu esi sev. Sēdi un gaidi savās stikla sienās, kad kāds liks Tev izkāpt no tās un, ja Tu pretosies, viņš to sasitīs. Bez sirdsapziņas pārmetumiem par to, ka ir iespēja sagriezties un rast ievainojumus.

Par [25.04.08]
29.04.08

ATMIŅAS. [dienasgrāmata 2007]


Man iešāvās baigā ideja prātā - pārrakstīt savu veco dienagrāmatu blogā. :) Domāju, ka tas man nāks par labu. :) :D:D:D [es tik nez kādā veidā.]
Dienasgrāmata. Kuru, ja lasīsi neapdirsies, lai saprastu jēgu. Jēgu, patiešām, var atrast visur tikai ne šeiti. :D

[27.01.2007.]
PAGRĪDES PELES, COCA – COLA UN ASIŅAINAIS KULAKS
Stulbs, bet iedarbīgs teiciens – „Nesāc, ja nevari beigt.” : Atceroties faktus.
Kādreiz viņa smaidīga, harmoniska staigāja pa nožēlojamām Dundagas ielām un bija laimīga . [cik banāli..] To, ka reizēm izspļāva kādām sīkajam vai vnk tizlenim: „EJ DIRST CIRVI,PISIES NAHUJ!”, TAS JAU NEVIENU NESATRAUCA, VIENMĒR BIJA, KO PATEIKT.
Nu tā.. tak nelaimīgā Bobo ar savu šarmanto smaidu, dažbrīd pat pretīgi paliek, kā tādā „Kuņā” var iemīlēties. Iemīlēties??? [stulbs vārds]
To man daudzi ir teikuši, ka es dulla un smuka kā govs. Tas tā..
Zin, kā bij es nemaz nebiju iedomājusies, ka var būt tik liels kodiens kulakā, kad patiesība kož acīs, tikai kāpēc [..nu tak..] atgriežoties no tasītēm, ieslēdzot nomierinošo „coin – operated boy” un saprotot, kurā ir visa ļaunuma sakne [ tas jau sāk pārvērsties par CIA], nu nav jau raudājs, bet vienalga , sajūtas bija neizturamas..
(Grauž, lauž, liktenim nu acīmredzam skauž)
[Ko? Nestāst muļķībs] :D


Nu, kā Tu nesaprot!!! Visi var būt labāki, ja vien paši to vēlas =D Bet tas tā..
Būšu kā maza, izlaidīga meiča [vai ta naw?] nu wo.. Neglābjamā harmonijā, sēžu un domāju par nožēlojamām likteņa spēlītēm, da nafig viņš bija cirvis, tā dara, vai ta nav ko tirdīt [cik stulbi, izbeidz..] Eu – es jau naw nekāda Pamela ar neizmēramu krūšu izmēru, tāpēc, beidz lupīt un ej stručīt, vai rausti savu ādiņu. KO? [ kas tie par necenzētiem vārdiem] :D Iespējams, ja mangalis nebūt nosolījies, ka mirs dabīgā nāvē, tad jau sen būtu netīšām uzsējis kaklā kādu striķel. Diezgan stulbs veids, kā izbēgt no problēmām, bet ta nahuj tas jobanais egoisms, rezēm arī tur pie dzīvības. – varbūt – BBBanāli, bet ģipsis ir foršs puik’.... ēē, iedomājies!? Kā būtu, ja tikko dzimušbērnu, iestūķētu atpakaļ?! [ ei beidz, tas tak ir stulbi] , bet viņš tā skatījās un ar acīm mirkšķināja, ka misteram austrummaigonim gandrīz nogāj =D Austrumu Gudrajam būtu daudz, ko pateikt par šo kļūmi =D
Un tagad uzliek „sirdsmīļās kājeles” .. labs i, SMIRD TĀLĀK, KĀJU LAUZĒJ’





[28.01.2007.]
Sniegpārslu kaisle un nebeidzamais follow me.

...Vieglāk jau nepaliks, ja nejauši iekritīsi sniega kupenā.. ar ģipsi :D Vakarā, pirms gulētiešanas sapņoju par kulakā rāvēju – Bilu, viņam bija sarkanas apakšbikses un zils, pumpains pižix. Āā un bling-bling. Un tad, kad saprotu, ka esmu ieķērusies viņā [KTD :D] tad sirds pukstēja kā tarantuļa aste -> Ko dirs?! Nu jāā.. tā, tā dzīve paiet, neko mainīt nevar, nebeidzam lēkme pēc kā var tiekties tikai Pamela ar neizmērāmo krūšu izmēru. Brūnaļas nemaz klāt nestāv. :D
1 mēness un 1 diena jau i pagājus. ;) Forš, ne? Bet vismaz mazajam runčukam tas bija neaizmirstami, tāpat kā 8-kājainajam mošķim no 25. Galaktikas. Tagad jau Breaking Benjamin – follow me. Tik tālu tas jau ir aizgājis, ka gribas nobeigt uz finiša līnijas.. tikai kā?! NEGRIBAS PAT DOMĀT. ;/
Tīrais roku darbs. Gribas slidot.
Čau.

[29.01.2007.]
BLING – BLING
Kāds no tā bija labums? Sliekas ideva savu slikto dabu mazajam burundukam ar smuko smaidu.
Kāpēc tā notiek..saules staru gaišumu vairs sajust nevar. Ei galīg kā lietus lāses birst un sirds dirst :D [ kas tu stulba esi?] zemapziņa streiko un jūt. Nemēģini izkliegt, tikai turies, sauļuk, jā Tu, bez saviem saules stariem. Laikam jau par daudz visā kā, nespējam ierīt sāļo lietu, kas birst iekšēji.. tas nekas, ka šķērēm nepieciešama palīdzība, lai tās grieztu, man nevajag palīdzību, lai es atkal pasmaidītu.
Heh. Kiss the rain un mauc uz neaprakstāmo brīvību, ja nekas nemainīsies. Ok?!
Ceri vien, ka mainīsies, ka mainīsies Maikls Džeksons, TAS NENOTIX, samierinies. Kādreiz. – Labs. Tagad jau vispār, labāk jau būtu bijis, ja nezinātu patiesību, sāk jau piegriezties, da nafig.
Piedrāzt! Bye ;/
[03.04.2007]
MISSIPII BLJA ß
Katram savi ceļi ejami, citam klibojami.
Your hips, Your lips. (Device) mc mc :D
Elpa, smarža, nebeidzams smaids virmo viņā. Nekas. You wanted the best, It was not me. (The All-American rejects - Last Song) ..Tu tikai vēlies un piepildīsies. Es ticu, ka piepildīsies. Es zinu. Kad nāxi man pretī, kā žāvēta vistiņa, uzkliedz, gaidīšu k-vai līdz zeme apgriezīsies otrādi. Galvenais ir nenožēlot, naw jau vērts.
Es varētu ratiņkrēslā parādīties sabiedrībā, ja vien zinātu, ka kāds no tās sabiedrības mani patiešām gaidītu. /Tad varētu dusēt zem saules/ Galvenais mierīgi.
--^--
Citēju. – „..Es Tomēr ceru, ka kādreiz Latvijas sieviešu volejbola izlases spēlētājai varēšu autogrāfu paprasīt..” [Paldies Laurim L. ]
... Visur var atrast pozitīvismu.. /tas ir jāmāk/ šobrīd iedomājoties dzīves situācijas, visneiedomājamākos veidos – iekut sirsniņā.
Ģitāras skaņa mani dzen pieneņu pļavā, kur varētu vāļāties līdz pati būtu tik dzeltena kā pienene ar pūkām matos.. Kut..Kut.. ah es smejos. Your touch like a taste, a fire. ;* /atceros/
Pieneņu pļava ir tik vienkārša, tajā nav nekā laba un nekā slikta, tā atbrīvo, tāpat kā sniegs. Salīdzinot lietas manī asinis griežas, to visu iedomājoties un sajūtot.. tikai naktī, tikai naktī saprotu, kas patiešām ir vērtības.
Gribu, Gribu.. sapni -> Jaunu un beidzot, kaut vienu reizi SKAISTU!
nespēju..ja Tevi nogalināšu tikai realitātes dēļ, ar mani būs cauri. TICI =)
ASARAS IR MANAS DVĒSELES ASINIS.
Skaisti būtu nomirt Tavās rokās... tici.
ČINČIX.
Vēljoprojām, NEZINĀMIE.
[09.02.2007.]
- You still with me in my dreams -
Saldi, ļoti saldi kā cukurs birst no dirsas, bitch. Mēģināts nav zaudēts. be optimist? tomorrow it will be fine. Nu labi.. varbūt ne rīt, bet kaut kad. Kwan - late (kopā ar mani) Nav manos spēkos neko mainīt - VILŠANĀS. Ko gan es tobrīd domāju, zewa soft, pie velna, KAS IR MAIGUMS? Atbilid, mauka. neiespējami. vai tas viss ir cieši saistīts, vai tomēr Nē? laikam jau nekas nesāksies, nebeidzoties. =* maybe it is to late. Es zinu, saulei nevar likt spīdēt, bet varētu likt. (stulbums) Heh.. bija sapnis, tikai atkal jau tas nebija skaists. Gribējās ļoti zināt, kas būtu bijis turpinājumā. Ilgs laikx jau pagājis. Par riteni. Viņš netīšām izslīdēja no rokām, atsitās pret vienu malu, pēc tam pret koku, bet nesaplīsa - VIENKĀRŠI SABRUKA. Un tad, viņš izleca no mašīnas un smejoties, prasīja, kas noticis?! iepriekšējā dienā domāju, ka tādi cilvēki sapņos nerādās. Bet.. še tew.
PAGRABA SIRDIS.
[10.02.2007.]
He, jautri. DMX. Saules stariņš, neliels, bet tomēr - ir. Milzīgs nogurums + sāpes + ēstgriba. Savienojami. Gulētiešāna, iespējams. Domāju, ka nevajag, bet tomēr - ČINČIX nahuj. Vēl visādas stulbības, kuras, īstenībā, naw vērts pieminēt. [laikā 10-11.02] Baby cakes. Dari tā, kā sirds Tev liek. Sexīgs rokraksts.
BEZ VIRSRAKSTA
[19.02.2007.]
Nesitiet - man tek siekala ikreiz, kad ieraugu viņu. [sviestaini] :D
Come with me friday, don't say maybe. Zini!!! When u talk is just a joke, bet that was joke too? I still hope that was not joke 4 u. Because it was not joke 4 me. [forša dziesmiņa.*]
Ilgi, naw nekas manīts. Nu kā.. focenes jau bija nenormālas [16.02] , bet ja tur būtu tikai, atkārtoju, tikai Es, vai wnk kāds cits, varētu pastrīdēties par to kukulīti.
ĀĀĀ.. rīt noņem ģipsi. APLAUSI!
sajūtu kopums.
I am just a teenage dirtbag baby. Tieši tāpēc man vajag un liftā vēl ierakstīts „waz - up” Aizdomājos par lietām, kuras man vajag. Ko gribu, bez kā nevaru iztikt. Tas jau nekas, ka pēdējos 2 mēnešus jūtos, kā no ķēdes norāvusies, kā siltā sūdā iekāpusi. [nez, kāpēc līdz 4triem rītā]. Mēs jau zinām, kaut kad tas beigsies, tikai kad. He doesn’t know who I am. Kādreiz, ārprāc, cik nenormālīgi gudra biju šajā jomā, līdz nepiedzīvoju to pati. Lose. [ tieši tā ]
Stulbai celis – damn. Just one evening aigain.. plz baby. „Tas tāpēc, ak viņš ir mans draugs, bet es neesmu Tava draudzene, esi!!! Tieši jau tāpec! Gribu, lai viss ātrāk bīdās uz priekšu”... AK DIES.
Bet es taču negribu, Jautājums, vai zini?! Lai gan neticu šim te. Tas varbūt, klusībā bija domāts - ATUŠUJIES. Kāds gan viņam no tā labums. Žēl. Vienkārši iespējams, tā ir prioritāte. PROSTA TAK. I have too tickets. :D viss.
[1:43, 25.02.] '
Wii, sanāca viens sviestains pasāsciens, nu karoč „Vairāk saules.” Apskāviens.. nu jā no čappī ne smakas tikai TAS. Re, iepriekš sanāca vienu dialogu uzcīnīt, bet tagad slinkums pārrakstīt, vēlak, okz?
Sasodīti, smagais. Heh. Un vēl tasd Viktors no aikalaučiem vispār bļē. Pēc sažām saraxtme – „ Tu jau neesi kroxe, bet arī īpaša girl ne.” Da nahuj, šito stulbo swiestu. Pag, pag ar ko es šito anomālīgi sakarīgo dienasgrāmatu sāku rakstīt?! Aa? Ar to pašu. Vēl jau varētu turpināt, bet pārēji lietotāji būs dusmīgi, pārāk dusmīgi. „Ko Tu par to domā?” beidzam!?
28.02.2007.
26 GADI.
[03.03.07 – 04.03.2007.]
Superīga pudele ar plikajām vecenēm, vienkārši fascinē ne vien mani, bet arī jubilāru. Crash (stulbs vārds, abās valodās, viennozīmīgi)
Daudz, daudz, daudz godīgu dzērienu, mati, lidojums, sapņi, brīdī, kad domas ir pavisam citās vietās. Ejiet, slīpējiet ielas vēl biju iedomājusies, bet nēē. Dzīvot „mirklim, sajūtām!”
ĀĀ. Pārliecinājāmies, ka jūra ir aizsalusi, patiešām..pieskārieni uz ledus, kā žurkas kodieni – asi un nesāpīgi, bet vēlme sajust vairāk. Viņa saka NEKAD, bet nevar neko zināt. Gribas kaut ko sajust! Kaut ko vairāk par alkohola lidojumu – BEZJĒDZĪGI, remdēties. Taču yeah, skaistais. Labais, sen nebija tā bijis, kā tad. KUNJA!
ĀĀĀ.. Kušš, gribu BLINg – Bling ar uzrakstu – KROXE :D, tad nomierina.

trešdiena, 2008. gada 9. jūlijs

Ķirši. vēja pieskāriens manām asarām.


Šodien nogruzījos. Jā , es zinu, ka vēlējos sākt jaunu dzīvi un būt laimīga. UN es patiesībā to sev kaut kādā ziņā apsolīju. Bet šodien viss pavēršās nedaudz savādāk. Es vēlējos, lai man pasaka ka esmu nozīmīga, apķer un samīļo, bet tā vietaa es saņēmu baltu lapiņu ar uzrakstu - BUBULI, PASAMAIDI. Viņa nepazinās, cik svarīga man viņa ir. Patiešām. Viņai visi cilwēki ir vienlīdz svarīgi. Varbūt no viņas viedokļa tas ir labi, bet no man točna tas nav labi.

Forš, ka Hanss uzmundrināja ar savu joku par Lesbietēm, tas patiešām bija smieklīgi, jo es iekritu :D Ibioma. :D

....Ir jau labi, ka vismaz par mani parupējas ar šo mīlīgo kartiņu, bet vienalga. Tajā brīdī man katrs vāds, ko pasak šķita anomālīgi svarīgs. Dažreiz cilvēki to nesaprot, jo viņiem nav dota iespēja lasīt domās. Bet ir jābūt kaut kādām sajūtām, lai spētu uzminēt. Es laikam kļūdos. es cenšos būt laba. Acīmredzot man tas nesanāk. Mani ir viegli ietekmēt un cilvēki, kuri zina manu vājo punktu, paspēlējas ar manām jūtām. Es cenšos būt stipra un .. paraudāt vēlāk. Bet tas jau nemaina būtību.

Runājot par manu traumu kājai.. nepārriet.. sāpes dažreiz ir tik nenormāli, reti riebīgas, ka gribas paņemt motorzāģi un vienkārši nogriezt. Dažbŗiid tas šķiet vieglākais variants. Jap, es jūtos, kā nepilnvērtiga krople. Taču ikdienas visiem sludinu, ka ir jāpriecājas par to, kas ir, nevis jābēdājas un jāžēlojas par to, kas nav. Nezinu, kur esmu to izrāwusi, bet man tas patīk. Ir daudzas lietas, ko cilvēki nespēj novērtēt. ;/

Es tagad 12:51 sew novēlu - ESI TACH BEIDZOT LAIMĪGA! :)

pirmdiena, 2008. gada 7. jūlijs

JUST A LIL BOY JEB PĻAVAS. :D


Nesmejies. Ievelc elpu. Šodien tik feina diena. Ar visādiem piedzīvojiem. Ar labiem cilvēkiem un .. protams, man vajadzēja nedaudz paķert kaifu uz voleja laukuma un, 2. spēlē jau sapisu kāju. Šoreiz pavisam nopietni.. jo sāp vēl tgd, bet tas jau mani vairāk neuztrauc, jo.. ammm galvenais, ka nedaudz varēju justies, kā pilncvērtīgs cilvēks - tāds, kas spēj un Var visu. Tāds, kā pareeji - lielākā daļa manu vienaudžu kuri aizraujas ar voļuku. HEh, esmu nenormāla, bet daudzi saka, ka ar optimisku aci, bāc.. bet vai tad būtu kaut kas mainījies, ja es būtu aizgājusi paraudāt vietējā mežīņā? Manuprāt, tas tikai visu sarežģiitu vēl vairāk. Lai arī, cik sāpīgi nebija, centos baudīt dienu u.tml. ;) Hi Hi.
Arī ūdensrozītes bija foršas, kuras pēc tam ieliku matos un jutos, kā Rozalinda. :D tas nekas, ka pēc tam pērkot šņabi man drusku pieākaŗējas. IBUMA.
Kopumā viss bija izdevies :)) [ja neskaita KĀJU] :D

sestdiena, 2008. gada 5. jūlijs

DRUSKU.

"Someday I feel like shit, someday I wanna quit and just be normal for a lil bit!"

world are so cold.


Ir 2:10. Klausos Fort minor - Wher'd u go. Tikai tāpat, lai atsauktu atmiņas. Sarkanajā auģikā gar acīm paskrēja atmiņas, labais un vēlreiz labais, ko piedzīvoju. Interesanti vai to atceras, katru reizi paskatoties uz Manu burtiņu, kurš uzticīgi rotājas. Jā, es šodien atkal par to visu iedomājos. Tas nekas, ka daudz, kas jau ir piedzīvots. Smieklīgi. Kas? Tas, ka es kaut ko taadu spēju no sevis šeit izdvest. Bet es gribēju to pastāstīt.. jo Es gribu atcereties. Vēl ilgi. Tās sajūtas.. hi. Tas ir tik neizskaidrojami skaisti. IBUMA. Vienu es varu teikt nopietni - mana dzīwe ir uzlabojusies. Esmu kļuvusi laimīgāka. Laimes šķidrums. :D:D

Un es zinu. :] Yeah. Ar iedvesmu esmu apveltīta tikai un vienīgi naktīs, kad ir iespēja kaut ko uzakstīt un iebraukt burtu mākoņos :D Vārdu un teikumu saulē. Jēēē. '

Tagad ir zemenju laiks. Zemenes ir kā sirsniņas. Tāpēc tās var saukt par mīlestības odziņām. (lick)

ehh.. laikam iešu pasapņot gultiņā. Grr... :D Vnk man vairāk naw, ko teikt. Domāju, ka saproti manas šī brīža trakās sajūtas. [ehh.]

piektdiena, 2008. gada 4. jūlijs

ALIŅI. STADIONS. RĪTS AR ZEMENĒM.

Nepabeidzās.
Kaut kas no BOBO laikiem. Lidotāja sajūta. neko daudz nevaru ne stāstīt, ne arī uzrakstīt. Personīgā lieta.
Dažreiz šķiet, ka visi uz mani skatās kā uz tādu ķertu idioti, bet patiesībā, man pofig. Es tak netaisos mainīties pasaules dēļ. Ir simtiem idiotiskāku par mani.. TIEŠĀM? Labi. Es īsti nezinu. Tikai.. galvenais ir neko nenožēlot, citādāk vis kļūst sarežģītāk.
Japāņu mašina. Nju nebija varbūt vērts, bet tikai tāpat, vnk tāpat. :) Japijs čapijs.
Ok, man naw, ko teikt.

ceturtdiena, 2008. gada 3. jūlijs

AR ŠODIENU.


šorīts. Miegains ar miega graudiņiem pilnas actiņas. Taču šodiena būs citādāka. Nē, man nepatika pārējās šodiena. Ar šodienu, es būšu laimīga. Lai arī tas ir tik banāli, aprobežoti ierakstīt kaut kāda fakinētā intereneta blogā, ka ar šodienu es mainīšos. Citi pat necenstos. Bet, es neesmu citi. Un tas ir pats galvenais.

Gribu būt nepieskarama. Viss nepieskaramais ir skaists. Skaisti ir ziedi, bet tikai tie, kuri zied un putni, kuri lido. He tas ir tik apburoši un neticami. ;]

Es mācos. Saskatīt nepieskarāmo un arī labo!. :)

Paldies, dzīve, ka esi mans skolotājs. IBUMA!

PAR TO, KO..?


atelpa.
Šodien justies spēju brīvi. Ziniet.. tas ir tā, ka beidzot nav jādomā par to, cik īstenībā viss, ko saki ir tukši un bez perspektīves. Un tas ir labi. Laikam parāk daudz biju kritusi tajā bedrē, šodien bedre bij nedaudz aizmirsta. Un bija. Kaut vai bez kaut kādām sasodīti ekstra sajūtām, bet ar vienkāršumu ūdens pīpē, un lapiņspēlē - kāds,kas,ar ko.. ? Zinu jau zinu, izcēlos ar jēlībām..tak ir jātrod veids, kā izcelties. Atkal jau tikko uzdevu sev jautājienu, kad būs..būs.. kad es būšu Es. Šķiet, ka neviens no mums nav tāds, kurš pa sevi var teikt - Esmu es.! Tāpēc.. es vēlos tāda būt. Karstasenīgi ar saules spožuma kvēli, Vēlos. :)
Un, jāā.. Nezinu, šodien, laikam nedomājas stāsti ne par Salvadoru, ne arī par kaisli. Šodien esmu safārējusies. :D Grr.. gribas kādu, kurš mani spētu uzkurināt. Tik karsti, karsti.. bet tieši tad, kad gribu, tad nav neviena, kas to spētu. IBUMA!
Knocking on heavens doors.. UUUU.. Mama take this back from me. :D yee..

Sevī.


Sāks a to, ka šito es jau vienreiz uzrakstīju vienā citā ķip interneta dienasgrāmatā, kuru tomēr nelietošu, tāpēc izmantoju copy-paste, lai šo te saglabātu arī šeit. Nosaukums tāds pats, proti - sevī. :D
Āprāc ir ik daudz dažādu stulbumu par to, kā uzlabot savu dzīvi. Interesants jautājums, kā, lai es to padaru labāku. Varbūt, man nepieciešams psihologs, guru vai mācītājs. Nav jau tā, ka viss ir ellīgi slikti, bet nav jau arī tā, ka viss ir debešķīgi labi. Nesen izdomāju, ka intereses pēc, varētu aizsūtīt e-konsultaciju kaut kādā mājas lapā - bernutalrunis.lv. Rakstīju tieši to, kas mani nomāc utt. Bet, lai gan tas nebija nekāds pāsteigums, atbilde bija pavisam vienkārši stulba. Nospriedu, ka šajā iestādē, pat tāda, kā es varētu sniegt atbildes uz bērnu, pusaudžu problēmām. Laikam, jau viņi biji domājuši, ka mana vestule būs - "Man vēl nav mēnešreižu, ko man darīt? " Vai arī.. "Klasē zēni mani sit!" Mana vēstule bija visnotaļ ar tādu, kā savu piesitienu, varu saderēt, ka viņi neko tādu nebija saņēmuši. Atbilde sastāvēja no tā,ka viņiem patikot mans rakstīšanas stils un, lai es piedaloties kaut kādā eseju konkursā. Tas vienkārši bija tik smieklīgi. Es cenšos, rakstu savu sasodīto problēmu, bet, ko šie.. piedāvā iespēju piedalīties konkursā. Tā tik vien gribējās uzrakstīt, lai viņi paši meklē ārsta konsultāciju. Savukārt šobrīd.. Ir tā, ka mana māsīca lieliski zin, ka es jūtos vientuļa, esmu deresīva maita ar saviem untumiem. Viņa mani ir novedusi tādā bezcerī, ka es tuliņ atkorķēšu Waterloo un nodošos Tam. Klusiņām uz pirkstu galiņiem, meklēšu sevi alkoholā. Tikai nesmejies! "Es neesmu dzērājs, zinu, ka iedzeru dažreiz par daudz.. Bet alkohols nav ļauns, ja ar mēru tiek dzerts!" [hanss.] Viņam šis hip-hopa gabals ir diezgan populars jauniešu vidū. Kā jau zinām, alkohola pirkstpēja tikai un vienīgi pieaug. Jā.. Lai cik nosodoši tas nebūtu, tas paties ir Laimes šķidrums. :D Ahh. Pēkšņi aizmirsu par, ko tad īsti man vajadzēja pastāstīt. Ups, te jau ir diezgan daudz saraxtīts, bet tas jau nemaina būtību. JĀMAINĀS!
Current Mood: depressed Current Music: Linkin park - In Between [28. jun]
Current Mood: Normal,it is ok Current Music - NOT.