Itkā ir. Itkā naw.

Vienkārši mani ir pametis laimes šķidrums. Varbūt, tā ir labāk, varbūt naw. :D Jo .. nākamā reize, kad tikšu klāt pie buteles, tad neatraušos. Baudīšu mirkli un būšu sajūtā. Jā, jā. Sajūtā, ka IR vilnis, un tas nav par lielu un arī jūra nebūs par dziļu. Būs sajūta.
Gribu, lai kāds aiz stūra mani vēro. Nenolaiž actiņas un jūtas laimīgs, jo man pašai jau ir apnicis vērot un atrast mīnusus. Dažkārt, gribas, kaut vispār nebūtu ķērusies klāt. Lieliski protu visu sabojāt. Bet atliek vien sevi mierināt ar domu, ka tas nebija mans īstais. :D ajj, nju jau atkal es aizrunājos par lietām, kuras no manis izdveš tik lielu smaidiņu, pat pārāk. Un tādu pastulbu feelingu.
1. oktobrī būšu Angļu zemē. Atgādina uzreiz - BĻE JŪS STULBIE ANGĻI. :D angls tu tāds ibuma. :)
Bet, es zinu, viss būs kārtībā. Tā tam ir jābūt. he, un ceri un gaidi, kad es šeit uzrakstīšu atziņu par piedzīvoto.
Nodod bučas visiem :* Un sveicienus arī.

reiz OJĀRS VĀCIETIS, ko skaistu uzrakstījis.

Vienam palikt jau ir ļoti labi,
Ja ir draugs un ja tu vienmēr jūti
Visu to, kā smējāties jūs abi,
Visas reizes, kad jums bija grūti,
Kad jums divatā vienatne bija,
Kad jums pušumi lēnām dzija,
Tad jau ir labi.
Viegli būt gaišam, kad saule pāri,
Tad arī slepkavu ģīmji ir gaiši.
Bet reiz saulainie mēneši pāriet
Un kaut kas kaiš.
Truli asmeņi dur zem ribām -
Tā ir plika sāpe bez nāves.
No šīm sāpēm mēs reizēm gribam
Labāk nāvei pie deguna stāvēt.
Taču nav pat nekādas nāves,
Es pat nezinu, kā to nosaukt,
Tas ir - tukšuma vidū stāvēt
Un ne nosmakt,
Bet - gandrīz nosmakt.
Un tu aizmirsis esi, kas bija,
Un tu nezini, ko lai dara,
Un tu nezini, kas tu esi,
Un tu nezini, kas tu būsi.

ES NERAUDU. UN ARĪ TAGAD TO NEDARĪŠU.

Un Tu aizmirsīsi to mums netipsko, bērnišķīgo uzvedību. Aizmirsīsi dzīvelīgos smieklus mašīnā. Aizmirsīsi sākumu, jo visi parasti atceras tikai beigas. Bet, mums jau nebūs beigu. Vienkārši nebūs.
Tev būs citi sākumi, sākumi ar beigām, kurus atcerēsies. Un arī tie 3 bērni, kurus tik ļoti vēlies. Arī izglītība, kura, iespējams, nebūs salīdzināma ar mūsu resno ministru skolas gaitām. Tev tas viss būs. Un, ir grūti atzīt, bet tas ir superīgi priekš Tevis.
Unākusi tā maza mēroga, bet tomēr īpaša depresija. Jā, patiešām, es cenšos katrai savai depresijai iedot nosaukumu. Tās jau ir bijušas tik daudz, ka pat maniem pirkstiņiem nepietiktu spēka šeit visu to uzrakstīt.
Bet .. man jau nekad nepietiek spēka. Un tagad te nevirmo pohujisma noslēpums. Iespējams, šī ir vienīgā reize dzīvē, kad man naw vienalga. Lai arī, man patiktu, ja tā būtu. Jo tā ir parasti. Parasti, vienkārši. Vienkāršs, parasts - visi mīl vienkāršo. Jo piedrāzt visus tos idiotus, kuri uzskata, ka vienkāršais ir tas skaistais. :p

UN, KAD TAVS 'ES NEZINU' NOZĪMĒ - 'VAIRS NEGRIBU'

Tu jau pilnīgi esi nopircis sarkanu marķieri, lai atzīmētu katru dienu, līdz eksāmeniem. no rīta pieceļoties, pirmais, ko izdari ir - ievelc nevīžīgu krustu kalendārā. nēē, nēē, vēl trakāk, Tev kalendārs ir galvā un Tu jūties lepns, ka vienmēr zini, kāds ir datums, kā arī jaunāko hosroskopu, protams, tikai savu. Bet tas ir tikai pagaidām, ASV Tev trennēs atmiņu un Tu arī mani varēsi atcerēties. iespējams.
Tu arī skaiti dienas līdz aizbraukšanai?
jo tas jau ir pašsaprotami, ka brauksi prom. Eksāmeni jau tāds nieks ir. Vismaz priekš Tevis.
Un Tu izdzīvo un elpo katru dienu Latvijā, lai Amerikā nekad, nekad neaizmirstu šo nomierinošo smaržu.
Un, es ceru, ceru, ka neaizmirsīsi. Ne jau mani, bet gan to smaržu. Tā jau ir vissvarīgākā.
Vieglas, veselīgas depresijas sākums. Neiedomājams sākums kaut kam, kas nekad nebeigsies.

Grūti

Kārtējais rīts,
Kārtējā stadija
Tā pati samocīti grūtsirdīgā seja,
Tās pašas bikses, tā pati jaka,
Vienaldzīgais skatiens un lētais smaids,
Vakar es izskatījos labāk, nekā šodien,
Un aizvakar labāk, nekā vakar,
Grūti? Tev nav grūti.
Grūti ir tad, kad trešajā dienā nepietiek naudas pat aliņam.
Grūti ir tad, kad saproti, ka šeit esmu lieks.
Grūti ir tad, kad tev ir jāaiziet, bet tu nemaz neproti aiziet.
Tad ir grūti.

/Elīna Kokarēviča/

DZĪVĪBA. VAI ARĪ DURVIS UZ TO.

Kāpēc tāds nosaukums? ajj, nu vienkārši kaut kas līdzīgs bija jāraxta latviešu valodas domrakstā. Diezgan laba tēma, vismaz man bija, kur izpausties, uzrakstīju nepilnu 15 minūšu laikā. Un atkal domāju, rakstīju par cilvēkiem, kuriem ir tuva tikai viena lieta. Mēģināju no sevis izdvest daudzpusību.
Lai nu kā. esmu nobriedusi, ka šis bloga ieraksts būs garš, jo man beidzot ir, ko teikt, varbūt, nebūs pārspīlēti māksliniecisks,. bet tas būs īsts. Jo nespēju noticēt, ka pēdējā laika notikumi ir īsti.
2 kluba apmeklējumi. Resnie ārzemnieki, sēdoša suņa augumā, kuri tikai vēlas paberzēt savas mantības gar manu dibenu, pretīgi. Viens nēģeris, kurš man atgādināja kaut kādu banānu lasītāju, fucking shit, ko viņš dara Latvijā. Izbojāja visu manu kluba atmosfēra. Nu labi, atmosfēras vispār nebija. Bija tikai pieblīvētas tautas nožēlojamākās daļas pārstāvji un ieceļotāji, kuriem šķiet, ka Latvijā normālu meiteņu nav, jo visas jau ir maukas, kā nekā sextūrisma pilsēta. lohi. Nešaubos, ka Latvijas sieviešu vulgāriskā dejošana un miegšana ar aci ir kaut kas svēts, bet, manuprāt, ir jāsaprot, ka tādas sievietes NAV pieskaitāmas pie sievietēm. Mans alkohola daudzums nebija pat tik liels, lai spētu vispār ar kādu no šiem kluba indivīdiem iepazīties, kur nu vēl uzsākt kaut kādu nevainīgo dejošanu. Būtu labi, ja izsludinātu kaut kādu iespēju, ka esi neredzams, un, ka neviens Tev nepiesienas, forši būtu, ja pat pieskarties nevarētu. Gribētos kādreiz Vienai vai kopā ar kādu no draudzenēm, pabaudīt kluba atmosfēru dejojot, ākstoties pašām ar sewi, nevis uzdurties uz kāda ne pavisam jauka stroķa. pretīgi.
Nākamā ziņa jau būs patīkama. Esmu iepazinusies ar cilvēku, kuru gribētu redzēt sev blakus biežāk, nekā tas ir iespējams. Bet, manuprāt, esmu par sliktu priekš tāda. Atkal nav labi? Nu nēē, viss itkā perfekti, bet atkal jau Vēl nekā nav, un nemaz Nevar būt. Di - Na - Mo. (love) Hokeja spēle tiešām idēāla. Pinīgi nekādu sarežģījumi. Forši cilvēki, forša atmosfēra.
Nezinu, skatāmies, kas būs tālāk. Negribas iet cauri ērkšķiem, lai atrastu maigo rozes ziedu. Visu minimāli grūtu, un arī normālus augļus. Paveiksies? :D jautājums uz atjautību.
p.s. sapnis, kuru redzēju, atstās iespaidu uz visu atlikušo mūžu. Diezvai tas ir patīkami, ja redzi, ka kāds Tawā acu priekšā iebāž mutē revollveri, un iespējams, tā ir pēdējā reize, kad redzi to cilvēku, un, ja vēl viņš ir tuvs. Mjāā. Neslikta zemapziņa, vai kas tas ir, es pat nezinu no kurienes tas viss rodas. . .
;/
Brr. auksti. ļoooti, kaut arī ir tikai septembris.

PAR TO, KA IR STULBI

un sajuta, ka juura. sajuuta, ka vilnis. un tad .. pēkšņi vairāk nav sajūtas. par dziļu jūra, par lielu vilnis.