Translate

pirmdiena, 2011. gada 26. decembris

tur, kur visiem labi un reizē arī slikti

Krāsas Tavā sejā. Izbaudi te, izbaudi tur. Kaklā ieķērušies ozola slapjie zari. Mana seja karst no degvīna straujā pieskāriena. Ziemassvētku laikā, kad klusums ir prioritāte.
Kājās valdzinājums, atmiruši acu plakstiņi tik ļoti aizvērties vēlas. Nespied manu purnu, man ir slikti. Nepļaukā manu maigumu, tas tik uz brīdi iemācījies elpot.
Klusumā, kad fonā skan neierastas lietus lāses.
Un nav kam pastāstīt, kā man iet.

svētdiena, 2011. gada 11. decembris

Izsalkums

Salna grauza mūsu degunus. Vēji nesaudzēja manus matus. Laternu spožumā vērojām baltus, salā ieskautus putekļu sirsniņas.
Un tāds izsalkums. Tu paņēmi mani pa daļām. Kakls, krūtis, sirds. Viss tika saplosīts. Dzirdēju mūsu sirdspukstus, kaut kur tālumā.
Tu taču piespiedi visus pedāļus, lai ķermeņa vilciens ritētu. Tad kāpēc tik pretrunīgi nožēla dominē. Bailes pašam par sevi, bailes no vēlmēm.
Atvadoties, skūpsts...uz vaiga.
Un atkal tāds izsalkums. Karstuma viļņi un nesaprašana.