Šajā baltajā sniegā atstātas tik daudzas netīras pēdas.
Neeksistējošas sajūtas. Kādas tās ir?
Dažreiz šķiet, ka vienīgā izeja ir ielīst gabarītatkrituma konteinerā, paslēpties starp sapuvušiem dīvāniem un pacietīgi gaidīt, kad kāds to savāks, tiesa, šoreiz kopā ar mani. Neapšaubāmi, ka puspasaule redz tieši šādu problēmu risinājumu.
Lēta bēgšana.
Woman, Man or Modern Monkey?
[Placebo - Nancy Boy]
sestdiena, 2009. gada 24. janvāris
piektdiena, 2009. gada 23. janvāris
Save your breath.
Viņā virmo seksuāla rakstura elpas gars sirsniņas formā. Amizanti un aizraujoši vērot.
Ar slapjām rokām un koķetu skatienu, patīkami un reizē neizprotami.
Nespēja nesmaidīt. Pilnīga paralīze. Kaut kas līdzīgs būt samulsušai ierastā situācijā, bez iemesla.
Atkal jau kaut kas gaistošs.
Ardievas pesimismam, tas nebūs gaistoši. Galvenais ir nedomāt. Kaut vai nespēja, kaut vai paralīze, kaut vai kaktiņu izliekums smaidā. Kaut vai. Saņemies.
xD
Vairāk saules. Vairāk.
Ar slapjām rokām un koķetu skatienu, patīkami un reizē neizprotami.
Nespēja nesmaidīt. Pilnīga paralīze. Kaut kas līdzīgs būt samulsušai ierastā situācijā, bez iemesla.
Atkal jau kaut kas gaistošs.
Ardievas pesimismam, tas nebūs gaistoši. Galvenais ir nedomāt. Kaut vai nespēja, kaut vai paralīze, kaut vai kaktiņu izliekums smaidā. Kaut vai. Saņemies.
xD
Vairāk saules. Vairāk.
sestdiena, 2009. gada 17. janvāris
Sevis palutināšana.
Noskaņas veidošana nostaļģijā. Nomainot gultas veļu. Ielaižot vannā ūdeni, pievienojot stendera ziepju bumbu. Sajūtot svaiguma smaržu.
Sev prieka radīšana, prieks kā mazā pirkstiņa iemērkšana saldajā putukrējumā.
Un nekas jau nav mainījies.
Nekas nozīmīgs.
ā un vēl vecas dziesmas.
Lētumā radīts varoņdarbs, manuprāt, ir cilvēks, kurš ieņemts alkohola reibumā.
Sev prieka radīšana, prieks kā mazā pirkstiņa iemērkšana saldajā putukrējumā.
Un nekas jau nav mainījies.
Nekas nozīmīgs.
ā un vēl vecas dziesmas.
Lētumā radīts varoņdarbs, manuprāt, ir cilvēks, kurš ieņemts alkohola reibumā.
ceturtdiena, 2009. gada 15. janvāris
05.01.09 - 13.01.09 :D
Kaislību romānu autores saturieties, jo es, iespējams, kādu dienu būšu jusu konkurente, vai varbūt pat abrīns. [smiekliņš.] Nezinu, kas man tajā dienā bija uznācis, bet es izdomāju tādu scenāriju, ka man pašai no savas izdomas bail palika. Šobrīd, klausoties PV džinglus, nekādīgi nevaru saņemties sākt rakstīt.
Tā tad. Krēslains wakars, nakts sākums. Laternu spožās gaismas izrotā aizkaru krokas. Romantiskas mūzikas vietā, glaimo trolejbusu dūkoņa.
Sēžu un izvērtēju situāciju. Vēljoprojām kārtība un tīrība ir prioritāte. Vairāk vai mazāk, mani viss apmierina. Interjeru papildina degošās sveces ar tualetes atsvaidzinātājam līdzīgu aromātu. Viņš ir izgājis. Man vienmēr patikuši kopti vīrieši, tāpēc aizdzinu viņu sakopties. Arī 'dzīšanas' spēja man piemīt. Šoreiz ne joku dzīšanas nozīmē.
Viņš atgriežās. Apsēžas un skatās uz mani. Patīkama smarža, D&G light blue ir mans mīļākais vīriešu smaržu aromāts. Labi, ka viņš to zina. Man patīk vērot, taču viņš ir apmulsis un skatās uz mani ar izbrīnu un jautājot vai viņam kaut kur kaut kas ir netīrs, izbola acis. Es, protams, būdama humoriska rakstura, pasmaidu un saku, ka es jau visu neredzu. Viņš novilcis savus šortus, saka, lai es viņu aplūkoju kārtīgi, ko arī nesteidzigi izdaru. Sveču gaisma istabu ir padarījusi siltāku un kautrībai šeit nav vietas. Iemalkojot malku viskiju ar ledu, es turpinu uz viņu skatīties. Smieklīgi, kad viņa vaigi vairāk nav viegli sārti, bet gan koši sarkani.
Iečukstu, ka viss ir tīrs un arī aromāts, kas plūst no viņa ir dievīgs.
Es apsēžos savā vietā, bet viņš pagriežas sāņus. Man protams, ir jāpasmaida par sava uzdevuma perfektu veikumu, kas arī ir iemesls nākamajam malkam viskija.
Ar nepacietību viņš gaida, kas būs tālāk, tas mani sāk kaitināt. Viņaprāt, istabas bēšās sienas, kļuvušas romantiski krāsainas. Iekarsis un seksuāli pievilcīgs, taču es tikai smaidu un malkoju malku pēc malka.
Tikai smaidu un malkoju malku pēc malka.
1. nodaļas beigas :D
2.nodaļa.
Šorīt, negribot nācās piecelties agrāk, lai noslēptu insektu iznīcināšanai paredzētos līdzekļus. Es zinu, ka viņš atnāks, un esmu gandrīz pārliecināta, ka alkohola ietekmē. Un vēl iespējams, neatšķirs, kas rakstīts uz pudeles.
Savas sajūtas ieliku skapītī kopā ar terpantīnu, etiķi un pārējiem sadzīviskiem līdzekļiem, kuri nav paredzēti dzeršanai.
Viņš ierodas. Atkal jau bez krekla. Visu laiku karstumu viļņu ietvaros, viņš labāk jūtas bez apģērba. Paskatījies uz mani kā uz lētu padauzu, sāk zemā balsī murmināt. Šodiena nebūs paredzēta kaislīgām rotaļām ar sasvīdušu eņģeļu meklējumiem dušas kabīnē.
Šķiet, vieglāk būtu atcerēties vakardienu. Iztēloties tās aizliegtās trīsas, pielipinot pie pieres alkoholiķa statusu, viņš atceras savus pubertitātes uzplaukuma gadus. Smejoties, uzjautrinoties un būt riebīgai, vakara mērķa industrija.
Apskaujot, nenoliegšu, ka sajutu plaukstas pieskārienus arī zemāk. Patīkami, taču ne tik uzbudinoši, lai spētu pievienoties viņa afērai ar rokām. Mana dvēseles balss aizrāpo līdz viņa mīlestības sirdij un tur arī paliks kādu laiku. Kaisle. Īsts iekarotāja skatiens ar pudelēm acu zīlīšu vietā. Gūt baudu neesošā sajūtā.
Es vēl baidos, neesmu gatava, lai spētu samitrināt savu ķermeni viņa dēļ. Nožēlojami, taču reizē skaisti.
THE NIGHT STARTS HERE
..
Ielūkojoties PAB bedrībā, varu secināt, ka esmu atradusi vietu sev. Lai arī, tur ir dažādu emocionālā stāvokļa cilvēki, man tur patīk. Ir iespēja dzert tēju un klausīties gudru cilvēku pieredzē. Un vērot, ka viņiem paliek tik labi brīdī, kad viņu problēma ir sasniegusi kulmināciju, neskatoties uz faktu, ka neviens jau nerisina viņu problēmas, bet varbūt risina - tikai klausoties.
..
'Cik dīvainas ir tās paraēles..' Hmm, slidojoties pa nenokaisītiem trotuāriem, domājams, ka greizsirdīga rakstura sarunas mani neientriģē. Žēl, ka man atkal neizdevās, vai arī viņam neizdevās. Nu nebija tās ķīmiskās savienošanās. Un es jau to nekādigi newaru mainīt. Ir lietas un apstākļi, kuri bijuši, kurus nevar aizmirst un galu galā - maisās pa galvu.
..Tā tad. Krēslains wakars, nakts sākums. Laternu spožās gaismas izrotā aizkaru krokas. Romantiskas mūzikas vietā, glaimo trolejbusu dūkoņa.
Sēžu un izvērtēju situāciju. Vēljoprojām kārtība un tīrība ir prioritāte. Vairāk vai mazāk, mani viss apmierina. Interjeru papildina degošās sveces ar tualetes atsvaidzinātājam līdzīgu aromātu. Viņš ir izgājis. Man vienmēr patikuši kopti vīrieši, tāpēc aizdzinu viņu sakopties. Arī 'dzīšanas' spēja man piemīt. Šoreiz ne joku dzīšanas nozīmē.
Viņš atgriežās. Apsēžas un skatās uz mani. Patīkama smarža, D&G light blue ir mans mīļākais vīriešu smaržu aromāts. Labi, ka viņš to zina. Man patīk vērot, taču viņš ir apmulsis un skatās uz mani ar izbrīnu un jautājot vai viņam kaut kur kaut kas ir netīrs, izbola acis. Es, protams, būdama humoriska rakstura, pasmaidu un saku, ka es jau visu neredzu. Viņš novilcis savus šortus, saka, lai es viņu aplūkoju kārtīgi, ko arī nesteidzigi izdaru. Sveču gaisma istabu ir padarījusi siltāku un kautrībai šeit nav vietas. Iemalkojot malku viskiju ar ledu, es turpinu uz viņu skatīties. Smieklīgi, kad viņa vaigi vairāk nav viegli sārti, bet gan koši sarkani.
Iečukstu, ka viss ir tīrs un arī aromāts, kas plūst no viņa ir dievīgs.
Es apsēžos savā vietā, bet viņš pagriežas sāņus. Man protams, ir jāpasmaida par sava uzdevuma perfektu veikumu, kas arī ir iemesls nākamajam malkam viskija.
Ar nepacietību viņš gaida, kas būs tālāk, tas mani sāk kaitināt. Viņaprāt, istabas bēšās sienas, kļuvušas romantiski krāsainas. Iekarsis un seksuāli pievilcīgs, taču es tikai smaidu un malkoju malku pēc malka.
Tikai smaidu un malkoju malku pēc malka.
1. nodaļas beigas :D
2.nodaļa.
Šorīt, negribot nācās piecelties agrāk, lai noslēptu insektu iznīcināšanai paredzētos līdzekļus. Es zinu, ka viņš atnāks, un esmu gandrīz pārliecināta, ka alkohola ietekmē. Un vēl iespējams, neatšķirs, kas rakstīts uz pudeles.
Savas sajūtas ieliku skapītī kopā ar terpantīnu, etiķi un pārējiem sadzīviskiem līdzekļiem, kuri nav paredzēti dzeršanai.
Viņš ierodas. Atkal jau bez krekla. Visu laiku karstumu viļņu ietvaros, viņš labāk jūtas bez apģērba. Paskatījies uz mani kā uz lētu padauzu, sāk zemā balsī murmināt. Šodiena nebūs paredzēta kaislīgām rotaļām ar sasvīdušu eņģeļu meklējumiem dušas kabīnē.
Šķiet, vieglāk būtu atcerēties vakardienu. Iztēloties tās aizliegtās trīsas, pielipinot pie pieres alkoholiķa statusu, viņš atceras savus pubertitātes uzplaukuma gadus. Smejoties, uzjautrinoties un būt riebīgai, vakara mērķa industrija.
Apskaujot, nenoliegšu, ka sajutu plaukstas pieskārienus arī zemāk. Patīkami, taču ne tik uzbudinoši, lai spētu pievienoties viņa afērai ar rokām. Mana dvēseles balss aizrāpo līdz viņa mīlestības sirdij un tur arī paliks kādu laiku. Kaisle. Īsts iekarotāja skatiens ar pudelēm acu zīlīšu vietā. Gūt baudu neesošā sajūtā.
Es vēl baidos, neesmu gatava, lai spētu samitrināt savu ķermeni viņa dēļ. Nožēlojami, taču reizē skaisti.
THE NIGHT STARTS HERE
..
Ielūkojoties PAB bedrībā, varu secināt, ka esmu atradusi vietu sev. Lai arī, tur ir dažādu emocionālā stāvokļa cilvēki, man tur patīk. Ir iespēja dzert tēju un klausīties gudru cilvēku pieredzē. Un vērot, ka viņiem paliek tik labi brīdī, kad viņu problēma ir sasniegusi kulmināciju, neskatoties uz faktu, ka neviens jau nerisina viņu problēmas, bet varbūt risina - tikai klausoties.
..
'Cik dīvainas ir tās paraēles..' Hmm, slidojoties pa nenokaisītiem trotuāriem, domājams, ka greizsirdīga rakstura sarunas mani neientriģē. Žēl, ka man atkal neizdevās, vai arī viņam neizdevās. Nu nebija tās ķīmiskās savienošanās. Un es jau to nekādigi newaru mainīt. Ir lietas un apstākļi, kuri bijuši, kurus nevar aizmirst un galu galā - maisās pa galvu.
Pierādijumi, ka alkohols ir spējīgs pamudināt cilvēku runāt par lietām, kuras skaidrā nekad nespētu pateikt un izteikt.
..
Un tad vēl restorāns - 'Vairāk saules' Jautri, klientiem ir tādas tiesības, ka viņi var un spēj 'dirsināt' viesmīles līdz nepazīšanai un līdz mulsuma brīdim. Paldies.
:D
piektdiena, 2009. gada 2. janvāris
Tēja ar citronu. Filma - šokolāde.
Mocos šeit. Pārmocījusies ar sakarsušiem pirkstiem un nogurušām acīm. Nespējot izdvest kaut ko lirisku un baudāmu. Sapuveņu trulums un nodiluši vārdi. Bezpersonisks vienaldzīgums un apnikušas sveces liesmu spožums. Jaunais gads - 2009. Vai ar šādu optimismu es aizvadīšu arī devīto? Sasodīti labs jautājums, neizprotošā veldzē radīta atbilde. Vēlme nosegt pelēkās dzīves drānas ar smaržīgāku smaržu un taustāmāku tausti. Varbūt arī dzirdāmāku dzirdi. Iespējams, arī ar citiem vārdiem un domu graudiem, kuriem līdz šim nav bijusi pozitīvisks raksturs. Katrs teikums kā mokoša sajūtas meklēšana pēc punkta. Nenobeigta sajūta, bet nobeigts vārdu salikums. Geji ar ačgārnu gaitu, vai vismaz pēc tādiem izskatās. Lesbietes ar pārliecinošu nostāju pret veču uzstājību un valdonisku patriarhismu. Un tā varētu turpināt, līdz rītam, vai nākošajam gadam. Bez izmaiņām, bez nozīmes. Laikam, jau tas nozīmē, ka par to nevajadzētu lieki spriedelēt, jo visiem jau tāpat tas ir skaidrs un saprotams. Dažkārt jau tā kā vajadzētu parunāt par vienkāršām lietām, bet kādas tad tās ir? Runā, ka vienkāršais ir tas skaistais. Neskatoties uz to, mākslīgums tāpat ir topa virsotnē, ļautiņi. Nepārprotami, jo arī es esmu aizdomājusies par mākslīgo skropstu pieaudzēšanu ar swarovski kristāliņiem.
Labi, lai nu tā arī paliek. Tāpat jau es labi zinu, un arī Tu zini, ka šitie stāstiņi vecumdienās būs neinteresantāki par tiem, kuros apstāstīti piedzīvojumi ar visas izcelsmes gara pastprinātājiem. Esmu slima? Nēē, es vienkārši gribu kaut ko mainīt. Kaut nedaudz citādāk.
Danke.
Abonēt:
Ziņas (Atom)