Tev man jāatgādina, ka esmu viena.
Mana pudele. Mana bauda.

Cilvēki, kuriem žēl
žēl, jo tā ir pieklājīgi

Cilvēki, kuri smaida
smaida, jo tā paslēpjas

Cilvēki, kuri sagrauj
sagrauj, jo nekad nav neko būvējuši

Cilvēki, kuri nepazīst sevi
nepazīst, jo nav īsti

Tik gara nakts
Tik kaila, līdz riebumam kaila
Tā savāc dienu
Kopā ar nopirktām jūtām
Un viltotu jaunības apliecību

Skurbuma māns
Aizmirsties
Izdzīvot
Satriekt
Un zemoties naudas priekšā

Pērkams ir viss
Tik maksā!
Un varēsi spēlēt
Uz dvēseles stīgām
Pārraujot tās pa vienai

Tas nekas, ka neīsts ir skūpsts
Un neīsta ķermeņa šķiedra
Melnai sirdij nevajag laimes
Pietiks ar nakti
Ar mirkli viltota prieka

Ar sajauktiem matiem
No reibuma pamostas rīts
Rūgti pasmīn
Un iztriepj ēnas pa seju

Tad piepeši sagumst pār pamesto drēbju kaudzi
Un lauž
Spārda
Zvērīgi plosa
Un smejas

Tad sakrīt, paļaujas sāpēm
Un norimst
Lai viltots un godīgs
Ārēji tīrs
Ataustu dienai

Bet kamēr vēl neredz neviens
Un nesoda sirdsapziņa
Tas, paslēpjot seju starp plaukstām
Ar asarām savām
Maskē pērkamo mīlestību

/J.Škapars

ES gribu ..

Es gribu, lai mani sadzird.
Iztēlošos, ka esmu kaut kur pazemē. Vietā, kur dzīvo kurmji ar putekļainiem deguniem. Tur lāpsta būtu mana pavēlniece, jo es to iedurtu zemē tik skaļi, ka virszemē kāds mani sadzirdētu.
Nē, tomēr tā es negribu, lai mani sadzird. Būšu lētā iestādē, kur sievietes ģērbjas trūcīgā apģērbā un smejas par homoseksuāļu jokiem. Iespējams, būšu tur nelaimīga, taču gandarīta par faktu, ka manī klausās.
Samulsu un pietuvojos kādai no citas puses. Rakstīšu vēstuli kādai no Farona sievām. Nevīžīgā rokrakstā uz avīžu malām. Tas nekas, viņa mani sapratīs, ja gribēs. Varbūt, viņa manu vēstuli neizlasīs, taču sajutīs. Starp citu, just var arī ar ausīm.
Dubļainas rokas. Atdauzīti, zilumaini ceļgali. Ar kāju sper pa bumbu tik skaļi, ka pati nedzird savas domas. Līdzjutēji dzird mani, jūt manu vēlmi iesist vārtus, iegūt tos kā ķiršus augstākajā koka zarā.
Nonācu pie secinājuma, ka nav īsti svarīgi, kur mani sadzird, bet gan kā to sadzird. Neatkarīgi no vietas, laika, cilvēkiem apkārt un stereotipiem par katram maņas orgānam piemītošām īpašībām.
Varbūt, man patīk sajūta pazemē, kad kāds manī klausās, vai bordelī, pīpējot lētas cigaretes. Vientulībā skricelējot, vai ļaužu masās apspiesta.
Klausīties ir jāmāk, kā arī jāprot ieinteresēt, lai tevī klausītos. Jārada interese par lietu, ko tu dari, un jāliek sajust.
Dažkārt, dienas gaitas pārvēršot rutīnās, nespējam vienkāršās lietās saskatīt pozitīvus un patīkamus mirkļus.
Ceru un ticu, ka kādu dienu spēšu lietas un mirkļus pārvērst klausāmus. Šobrīd, es tikai iztēlojos un pārlieku iegrimstu sapņu ilūzijās. Lai arī, tas izklausās traki, taču ne neiespējami. Es gribu, lai mani sadzird.

Solārijs...opera un arī iedzeru.

Atstāstījums.
1. (otrdiena) diena. LU kojas. Vecāķu pludmale. Volejbols. Alus. Hanss. Vo tā ir dzīve.
Lu kojas. Bonga. Spaiss. Ūdenspīpe. Agdam, alus. Sveši vīrieši. Hanss vemj.
2. (trešdiena) diena. LU kojas. Manas kojas. Elvi. Divi džini. Ar kājām. Autene. Džini. Autobuss. Tukums tā tad veikals un šņabis. Talsi. Cento. Štopēšana. Direktors. Dundaga. Tanks. Alus. Ēdamais. Spaiss. Daudz spaiss. Mājās.
3. (ceturtdiena) diena. Rīts. Štopēšana. Talsi. Džins. Kandava. Ome. Vecāmamma. Tētis. Šņabis pie vecāsmātes. Bulciņas. Puspālis. Ūpītis viņa mājas. Šņabis. Otrs točkas šņabis. Autobuss. Džins. Talsi. Džins. Didzis ar bmw pakaļ. Hanss uz soliņa. Vēlviens džins. Dundaga. Spaiss. Atrubōns.
4. (piektdiena) diena gunas dārzs. šņabis. alus. zāle - ne spaiss. mašīnas. centrs. Hanss. Gunas dārzas. Gunas mājas. Smukais. 6. no rīta mājas.
5. (sestdiena) 9. no rīta. Šnabis pie mana loga. Daudz alus. Hansa mājas. Dzeram. 1.mājās atrubons.
6. (svētdiena) bamšļi. Hanss. Foto. Rīga.
7. (pitmdiena) Vakars. Kandava. Tētis. Šņabis točka. Sumata.
8. (otrdiena) Hanss aizlido. Aptieka. Veikali. Alus. Justels. Točka SOS. Rīga. manas kojas. Sanija. Dzeram. Ģirts atrubijies. Spaiss. Lidosta. Ģirts sūdu dambī, pase slapja. čekošanās. Asaras un pālis.

nekā nav. Gribu emocionālu pārdzīvojumu.

JĀ. KĀRTĒJAIS, KURŠ NEĻAUJ MAN ELPU IEVILKT.

Kārtējais. Viņš sevi dēvē par sava veida izmantotāju. Es šovakar iedzeršu lēto Agdam vīnu, kuram spirta saturs ir vairākkārtīgs, nekā Apinītim un sajutīšos kā princeses cienīga lēta padauza un tomēr, atkārtošu, - princeses cienīga.
Tu savā skatienā iesēj kaut kādu riebīgu šarmu. Tas šarms mani sapurina, noliek vietā, aizkrāso manu vulgārismu un norauj personības dalīšanās masku. Es nekad neatzīšu, ka esi man vajadzīgs, bet naktīs piņāšu, jo man vajag, lai Tu ar savām tulznainajām, kulakā norautajām rokām glāsti manu pēcpusi un kaifo kā kadiķis, kurš patiesībā, nav iekļaujams skujkoku sarakstā. Es zaudēju vārdus, es nespēju Tevi iepērt ar uzbarucieniem. Saspārdīt Tavu spēcīgumu.
FAAAAAK JUUUUU