Kur gan palikušas ilūzijas? Mīlestības iztēlošanās. Margrietiņu zieda izplūkāšana. Tēlainās izteiksmes līdzekļi guļ pērnajās rudens lapās kopā ar izlietotām pilsenes alus pudelēm. Arī košās krāsas satrūdējušas līdz ar ziemas sākšanos. Kas tad īsti pie tā ir vainīgs? Inflācija, bezdarbs, globālā, ekonomiskā krīze, vai tomēr vainīgi esam mēs paši - bezrūpīgie ļautiņi, kuriem neinteresē tikmēr, kamēr tas neskar viņu barības vadus. Jautājumi kā vienmēr - tieši un visiem saprotami. Atbildes - visdažādākās gan sekli kritiskās, gan mežonīgie domugraudi no Brazīlijas mūžu mežu apkaimes. Tie visādie - esam mēs.
Dažkārt ar sakropļotu sejas izteiksmi vērojam Dombura šovu vai salstam pie saeimas piketos. Esam noguruši no visa, bet entuziasma pilni. Taču ar entuziasmu vien nepietiek. Salkanās dvašas putekļu virpulī. Tuksā vāvuļošana? Nē, pašreizējais dvēseles stāvoklis ar bezgaisu komplektā, tā teikt divi vienā. Jā, jā, kā Ariel reklāmās.
Un tomēr - Dzīve ir skaista. Aiz sašķaidītām rōzā brillēm, bet tomēr rōzā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru