Sapņi.
Sagurusi no vientulības radītā pesimisma.
Samulsusi no aukstumā radītajiem antimīlestības principiem.
Tā palma zaigo dažādās krāsās, visi kā dulli kustina gurnus, smaida, iejūtās. Elpo mākslīgi radītos dūmus, nejūtot cigarešu dūmu aromātu. Mans redzējums apstājas pie iztukšota ķermeņa, bezenerģijas feelingā.
Pff. Un neko vairāk nevaru izdvest. Neesmu ne rakstniece, ne filozofe, bet tas jau man it kā neliedz iespēju pierakstīt pilnu savu emuāru.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru