Svīstošajā automašīnas logā, es zīmēju savus dvēseles ganus. Smadzeņu simfonija trinkšķināja jaunas domu melodijas. Tu visos treniņtērpos rēgojies, visur Tava seja atspīdēja, pat tajā svīstošajā logā. Piedzērušās asinis skraidīja pa kraupainajām vēnām. Milijards ilūzijas saplūst ar eksistenci, ap mani pasaule negriežas, es tikai lieku domāt, ka riņķo. Tā ir vieglāk, tad neredz manu sāpi, kura šņabja dvašā itinusies, kamēr Tu kaut kur smejies, un es nezinu, kur. Nezinu ar kādas markas alkohola pudeli tu dejo drēgnumā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru