Kajas izstieptas taisni, tik akurati, ka celji jau ir nogurushi. Iepretim anglju benkjis, nee vinji to sauktu par graciozu, bet man shodien vienalga.
Kur liktenis rauj tadus sekluma un alkstoshu piepildijumu dzivi. Klusiba piespele siltu gultu, lai jau rit ielidinatu aukstuma kupena, kur es savu seju mazgaju. Tricosham rokam, tricoshu sirdi iedzeru kartejo dienas devu, shodien nepietiek , ari vakar un aizvakar nepietika.
Viss, man nogura kajas, man nugura dvesele, es atkal skatos pec kaut ka jauna, bet tapat liktenis nemil mani, kurva.
Tik vienmulji jociga dzive, zvanoshi telefoni, simts valodas apkart.
Latviskums nobal, sabruk, piepishaas un nekad nebus tads, kads tas ir Latvijaa.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru