Salna grauza mūsu degunus. Vēji nesaudzēja manus matus. Laternu spožumā vērojām baltus, salā ieskautus putekļu sirsniņas.
Un tāds izsalkums. Tu paņēmi mani pa daļām. Kakls, krūtis, sirds. Viss tika saplosīts. Dzirdēju mūsu sirdspukstus, kaut kur tālumā.
Tu taču piespiedi visus pedāļus, lai ķermeņa vilciens ritētu. Tad kāpēc tik pretrunīgi nožēla dominē. Bailes pašam par sevi, bailes no vēlmēm.
Atvadoties, skūpsts...uz vaiga.
Un atkal tāds izsalkums. Karstuma viļņi un nesaprašana.
Un tāds izsalkums. Tu paņēmi mani pa daļām. Kakls, krūtis, sirds. Viss tika saplosīts. Dzirdēju mūsu sirdspukstus, kaut kur tālumā.
Tu taču piespiedi visus pedāļus, lai ķermeņa vilciens ritētu. Tad kāpēc tik pretrunīgi nožēla dominē. Bailes pašam par sevi, bailes no vēlmēm.
Atvadoties, skūpsts...uz vaiga.
Un atkal tāds izsalkums. Karstuma viļņi un nesaprašana.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru