Translate

ceturtdiena, 2008. gada 18. septembris

ES NERAUDU. UN ARĪ TAGAD TO NEDARĪŠU.


Un Tu aizmirsīsi to mums netipsko, bērnišķīgo uzvedību. Aizmirsīsi dzīvelīgos smieklus mašīnā. Aizmirsīsi sākumu, jo visi parasti atceras tikai beigas. Bet, mums jau nebūs beigu. Vienkārši nebūs.
Tev būs citi sākumi, sākumi ar beigām, kurus atcerēsies. Un arī tie 3 bērni, kurus tik ļoti vēlies. Arī izglītība, kura, iespējams, nebūs salīdzināma ar mūsu resno ministru skolas gaitām. Tev tas viss būs. Un, ir grūti atzīt, bet tas ir superīgi priekš Tevis.
Unākusi tā maza mēroga, bet tomēr īpaša depresija. Jā, patiešām, es cenšos katrai savai depresijai iedot nosaukumu. Tās jau ir bijušas tik daudz, ka pat maniem pirkstiņiem nepietiktu spēka šeit visu to uzrakstīt.
Bet .. man jau nekad nepietiek spēka. Un tagad te nevirmo pohujisma noslēpums. Iespējams, šī ir vienīgā reize dzīvē, kad man naw vienalga. Lai arī, man patiktu, ja tā būtu. Jo tā ir parasti. Parasti, vienkārši. Vienkāršs, parasts - visi mīl vienkāršo. Jo piedrāzt visus tos idiotus, kuri uzskata, ka vienkāršais ir tas skaistais. :p

Nav komentāru: