Vienam palikt jau ir ļoti labi,
Ja ir draugs un ja tu vienmēr jūti
Visu to, kā smējāties jūs abi,
Visas reizes, kad jums bija grūti,
Kad jums divatā vienatne bija,
Kad jums pušumi lēnām dzija,
Tad jau ir labi.
Viegli būt gaišam, kad saule pāri,
Tad arī slepkavu ģīmji ir gaiši.
Bet reiz saulainie mēneši pāriet
Un kaut kas kaiš.
Truli asmeņi dur zem ribām -
Tā ir plika sāpe bez nāves.
No šīm sāpēm mēs reizēm gribam
Labāk nāvei pie deguna stāvēt.
Taču nav pat nekādas nāves,
Es pat nezinu, kā to nosaukt,
Tas ir - tukšuma vidū stāvēt
Un ne nosmakt,
Bet - gandrīz nosmakt.
Un tu aizmirsis esi, kas bija,
Un tu nezini, ko lai dara,
Un tu nezini, kas tu esi,
Un tu nezini, kas tu būsi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru