Plūst. Un nekad nebeigs plūst. Ieraudzīju gan perfekcionistu, gan viņa brendus. Ieraudzīju viņa sajūsmu un apmātību pēc sen iepazītā. Tas raksts. Pārlasu, pārlasu un, katru reizi atrodu līdzības pazīmes, kā grāmātā "ģeometrija pamatskolai" , kur salīdzinātas prizmas. Paldies, I. Turlaja. Ceru, ka kādu dienu jūs ar šo rakstu būsiet slavena. Tik pat slavena, kā es ar Savām Mātes iekšām un lielisko alkoholismu.
Es esmu, vai tomēr biju.
Ar maigu smaidu un cēlu skatienu.
Leiputrijas sajūtā. Šokolādes kalnu vietā plūstošs bonītis. Sarkano ledeņu vietā Borajin, vai kā nu viņu sauc. Neiaizmirsīsim Jack Daniel un reibinošās atkarību izsaucinošās vielas. Laime. Tā ir Leiputrija.
Atņemt tikai vienu skatienu, bet caur pudeli, jo citādāk tas nemaz nav iespējams. Kluss čuksts un nenozīmīga vienaldzība pret apkārtesošajiem.
Pazaudējos vai tomēr paslēpos. Es negribu, lai mani atrod un mētā gaisā. To jau ar mani dara laimes šķidrums.
Žēlabaini kaucoša, izsalkusi un sažuvusi elles līdzīgās liesmās.
Aprobežotība, cilvēki pakarās, cilvēki dedzina mašīnas un pēc 7 dienu pātraukuma atkal sāk dzert. Un nopietni, bez sirdsapziņas kvēlo ietekmi uz psihi. Sirdapziņa vairāk nav ietekmīga persona mūsu dzīvēs. Vislielākā problēma no visām problēmām. Iespējams.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru