Viltus princese, tā bēdīgā un skumjā, raud, kamēr žurkas asina zobus. Pamāte tik smaida, runādama ar draudzeni. Tikmēr princesi par sūdpaku un nejēgu saukā. Tas tikai smaidu izraisa, gandarījumu vai jaunu spēka intrigu.
Mēs dzīvojam un dažreiz svinam. Iemācījušies noslēgties no ģimenes dzīves, smaidām sabiedrībā, rādām, ka viss ir kārtībā, atkal smaidam un labi izskatāmies. Neviens pat nenojauzdams, kas slēpjas aiz šīs koķetīgās čaulas, par foršu dēvē. Patiesība noslēpjas aiz milijons asarām, mājup ejot. Ne visi spēj slēpties, divās dzīvēs dzīvot, ar asarām acīs, smaidot pa telefonu runāt - divās emocijās dzīvot.
Tikai tuvākie mazliet wairāk zin un savu pieredzi izstāsta, kuru slēpjās aiz tādas pašas - cēlās maskas. Cilvēkiem ir jāpriecājas, viņiem nedrīkst sabojāt vakaru ar savu grūtsirdīgo seju. Cēlums, iedomība un nepieejamība tik īsta šķiet, ka jau pats esi sev noticējis, neatkarīgi no tā, ka, patiesībā, nezini, ko nesīs rīts tur - it kā mājās. Tajā patversmē, kuras par mājām dēvē, jo tur tu guli un ēd visvairāk.
Ja nekad nav ģimenes bijušas, vai neīsta tā, tad mājas par tiltu jāsauc.
Mēs dzīvojam un dažreiz svinam. Iemācījušies noslēgties no ģimenes dzīves, smaidām sabiedrībā, rādām, ka viss ir kārtībā, atkal smaidam un labi izskatāmies. Neviens pat nenojauzdams, kas slēpjas aiz šīs koķetīgās čaulas, par foršu dēvē. Patiesība noslēpjas aiz milijons asarām, mājup ejot. Ne visi spēj slēpties, divās dzīvēs dzīvot, ar asarām acīs, smaidot pa telefonu runāt - divās emocijās dzīvot.
Tikai tuvākie mazliet wairāk zin un savu pieredzi izstāsta, kuru slēpjās aiz tādas pašas - cēlās maskas. Cilvēkiem ir jāpriecājas, viņiem nedrīkst sabojāt vakaru ar savu grūtsirdīgo seju. Cēlums, iedomība un nepieejamība tik īsta šķiet, ka jau pats esi sev noticējis, neatkarīgi no tā, ka, patiesībā, nezini, ko nesīs rīts tur - it kā mājās. Tajā patversmē, kuras par mājām dēvē, jo tur tu guli un ēd visvairāk.
Ja nekad nav ģimenes bijušas, vai neīsta tā, tad mājas par tiltu jāsauc.
1 komentārs:
Gandrīz kā dzeja...
Ierakstīt komentāru