Čau.
Nu es beidzot varu parrakstīt, beidzot tas nogurdinošais trīceklis no maniem pirkstiem ir aizgājis uz zemledus makšķerēšanu.
Viņi ir traki. Tajā hatonā viņi lec ārā pa logiem, priecājas, ka ir sniega slapji, iet ar oranžām plastikāta čībām uz veikalu, paņem divus lielos aliņus un atkal ir pie severa. Tur ir forši, nē tur ir jautri. Lai cik nožēlojami un lopiski tas neliktos, piedzērušies cilvēki ir visinteresantākie. Prakstiski šajā miteklī visi dzīvo, nevienam negribās mājās, negribās nomazgāties, negribās paēst. It kā jau cilvēki bez ēdiena nevar izturēt, tomēr tas viss notiek zvejnieku ciemā, kur bundžiņa ar eļļainām šprotēm vienmēr atradīsies.
Nav jau tā, ka esmu alkoholiķe, vienkārši sanāk iedzert, varbūt tas ir garlaicības dēļ, vai arī sniega dēļ. Neesmu pārliecināti par tiem iemesliem. Dzīve sarežģīta, nē tā ir interesanta atruna. :DNu es beidzot varu parrakstīt, beidzot tas nogurdinošais trīceklis no maniem pirkstiem ir aizgājis uz zemledus makšķerēšanu.
Viņi ir traki. Tajā hatonā viņi lec ārā pa logiem, priecājas, ka ir sniega slapji, iet ar oranžām plastikāta čībām uz veikalu, paņem divus lielos aliņus un atkal ir pie severa. Tur ir forši, nē tur ir jautri. Lai cik nožēlojami un lopiski tas neliktos, piedzērušies cilvēki ir visinteresantākie. Prakstiski šajā miteklī visi dzīvo, nevienam negribās mājās, negribās nomazgāties, negribās paēst. It kā jau cilvēki bez ēdiena nevar izturēt, tomēr tas viss notiek zvejnieku ciemā, kur bundžiņa ar eļļainām šprotēm vienmēr atradīsies.
Gan jau, gan jau kaut kas mainīsies, es zinu.
Attā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru